Vidējā bruto alga šogad pieaugusi par 7,8%

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2019.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot 1038 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 6,8%, sasniedzot 1035 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 985 eiro, kas ir pieaugums par 6,7% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo ceturksni.

Vienlaikus 2019.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada ceturto ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6%.

Savukārt vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā bija 768 eiro. Gada laikā tā pieaugusi par 7,6%, bet, salīdzinot ar 2018.gada ceturto ceturksni, tā samazinājusies par 0,1%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,6%.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka bruto darba samaksas mediāna 2019.gads pirmajā ceturksnī bija 799 eiro un, salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni (745 eiro), tā auga lēnāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa, uzrādot pieaugumu par 7,2%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad pirmajā ceturksnī bija 592 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, piebilda statistikas pārvaldē.

2019.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings; ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi; darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu) - par 13%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 12,3% (straujāk - veselības aizsardzības nozarē), būvniecībā - par 11,6%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (straujāk - ūdens ieguvē, attīrīšanā un apgādē) - par 11,5% un nekustamo īpašumu nozarē - par 11,2%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2019.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 193 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,2% jeb 9,2 tūkstošiem.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2172 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1695 eiro), enerģētikas (1277 eiro), valsts pārvaldes (1238 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1181 eiro) nozarēs, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1118 eiro) nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt mazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu (723 eiro), izglītības (816 eiro), citu pakalpojumu (828 eiro) nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) un mākslas, izklaides un sporta (855 eiro) nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni, straujāk pieauga Kurzemes reģionā - par 9,5%, seko Zemgales reģions, kur bruto darba samaksa pieauga par 9% un Pierīgas reģions - par 8,4%. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1165 eiro), gada pieaugums bija viszemākais - par 7,2%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Latgales reģionā - 716 eiro, kas ir 69% no vidējā rādītāja valstī.