Saeimas komisija: lidostai "Rīga" jāizvirza ambiciozs mērķis piesaistīt tālsatiksmes lidojumus
Topošajā Nacionālās attīstības plānā (NAP) AS "Starptautiskajai lidostai "Rīga"" ir jāizvirza ambiciozs mērķis - piesaistīt tālsatiksmes lidojumus galvenokārt uz Āzijas reģionu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (S).
"Par jauno NAP Saeima balsos oktobrī, tāpēc laika vēl ir daudz - diskutēsim un domāsim, kā šo mērķi reāli varētu sasniegt. Tāpat jāizvirza arī mērķis saglabāt vidējā termiņā jau patlaban sasniegtās pozīcijas Baltijas reģionā," sacīja Dombrovskis.
Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks sacīja, ka tālsatiksmes jomā lidosta kaut ko var izdarīt tikai tad, ja tajā ir spēcīgs nacionālais pārvadātājs, tāpēc nedrīkst aizmirst par investīcijām arī lidsabiedrībā "airBaltic".
Muižnieks norādīja, ka līdz 2030.gadam pamata mērķis ir turpināt veidot lidostu "Rīga" par Eiropas nozīmes gaisa satiksmes centru. "Pagaidām vēl esam tikai reģionālas nozīmes centrs, tāpēc jāturpina attīstība. Tuvākie sasniedzamie konkurenti ir Minska, Malta, Bukareste. Svarīgi, lai būtu stabils nacionālais pārvadātājs, jo no kaimiņu pieredzes redzam - tiklīdz pazūd nacionālais pārvadātājs, gaisa satiksmes apjomi sarūk," sacīja Muižnieks.
Viņš piebilda, ka pagaidām lidostas darbības rādītāju pieauguma tempi ir lielāki par prognozēto. "Tomēr ir gan ārēji, gan iekšēji izaicinājumi. Iekšējie ir kvalificēta darbaspēka trūkums, bet ārējie ir saistīti ar to, ka Eiropas centrā sistēmas vairs netiek galā ar esošo satiksmes intensitāti, tāpēc tiek domāts par dažādiem ierobežojumiem, piemēram, augstu akcīzes nodokli aviācijas degvielai. Tiek meklēti ceļi samazināt gaisa satiksmes intensitāti, kas nav īsti Latvijas interesēs," norādīja Muižnieks.
Aviācijas departamenta direktors norādīja, ka lidostas infrastruktūra šobrīd atbilst visām prasībām, bet ik pa laikam ir runāts par otra skrejceļa nepieciešamību. "Ņemot vērā finansiālo aspektu, tas nav rītdienas jautājums un ir lidostas, kas sasniegušas 40 miljonus pasažieru gadā arī ar vienu skrejceļu. Tomēr no drošības apsvērumu viedokļa otrais skrejceļš būtu nepieciešams, piemēram, intensīvas snigšanas apstākļos, vai gadījumos, kad uz skrejceļa ir salūzis kāds lidaparāts," sacīja Muižnieks.
Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs informēja, ka patlaban lidostā "Rīga" tiek apkalpoti 3,5 pasažieri uz vienu valsts iedzīvotāju, bet Eiropā parastais līmenis ir divi pasažieri uz iedzīvotāju. "Tas nozīmē, ka tirgus jau ir piesātināts, meklējam iespējas tālsatiksmes jomā. Gribam konkurēt ar Helsinkiem, Stokholmu un Kopenhāgenu, kuru lielā priekšrocība ir ne tikai divi skrejceļi, gan tālsatiksmes reisi uz Āziju un Ameriku," sacīja Saveļjevs.
Viņš piebilda, ka lidostas nākotnes prognozes ir pozitīvas un 2023.gadā plānots sasniegt 8,2 miljonus pasažierus gadā. "Galvenais izaicinājums ir infrastruktūra, lai spētu apkalpot augošo pasažieru skaitu. Patlaban lidlauka kapacitāte ir 10 miljoni pasažieru gadā, taču termināļa publiskās daļas kapacitāte ir 3,5 miljoni pasažieru gadā, tranzīta daļas kapacitāte - 7,5 miljoni pasažieru, pievadceļu kapacitāte - 3,5 miljoni pasažieru. "airBaltic" reisus izpilda viļņveidīgi un pīķa stundās kapacitāte ir nepietiekama. Ja reisus vienmērīgi izlīdzinātu pa visu dienu, tad lidosta tiktu galā, taču lidosta atbalsta "airBaltic" biznesa modeli un tāpēc jādomā par kapacitātes audzēšanu," stāstīja Saveļjevs.
Viņš piebilda, ka 2023.gadā būs paplašināts pasažieru terminālis līdz 30 000 kvadrātmetru, kas tiek veidots sinerģijā ar dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" lidostas staciju. Jau šobrīd notiek jauna perona būvniecība kravas reisiem, tiek būvēts jaunais "DHL" reģionālais loģistikas centrs un plānots vēl viens jauns multifunkcionāls loģistikas termināls, par kuru tuvākajā laikā izsludinās konkursu.
Latvijas Aviācijas asociācijas vadītājs Artūrs Kokars informēja deputātus, ka aviācijas nozare dod 2,8% kopējā valsts eksportā, bet nodokļos nomaksājusi 98,8 miljonus eiro. Pusi no šiem nodokļiem samaksā "airBaltic". Kopējā ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) ir 2,6% jeb 644 miljoni eiro gadā. Aviācija netiešā veidā nodrošina 21 000 darbavietu jeb 2,4% no kopējā valstī nodarbināto skaita, tiešā veidā lidostas apkārtnē ir nodarbināti 5000.
Saveļjevs atzīmēja, ka pozitīvi lidostas attīstību ietekmēs tas, ka lidosta drīkstēs turpmākajos gados paturēt 80% no peļņas, lai varētu attīstībā investēt pašu nopelnīto. "Tas arī ir lūgums deputātiem saglabāt šo dividenžu politiku vismaz līdz 2023.gadam, kad lielākā daļa infrastruktūras projektu būs realizēti. Pēc tam varētu arī palielināt valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmēru," sacīja Saveļjevs.
Dombrovskis interesējās, kādas investīcijas lidostai ir nepieciešamas un Kokars norādīja, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā būtu jāinvestē nedaudz vairāk par 50 miljoniem eiro lidostas drošības infrastruktūrā, kā arī jānodrošina atsevišķa infrastruktūra militārajiem lietotājiem, kas veic aptuveni 250-300 lidojumus gadā. Atsevišķa perona izbūve militārajiem lietotājiem izmaksātu 14-20 miljonus eiro.
Saveļjevs piebilda, ka otrais skrejceļš lidostai varētu būt nepieciešams pēc tam, kad pārsniedz 10 miljonu robežu, tas varētu būt 2030.-2036.gadā.
"Turpmākajā attīstībā meklējam tālsatiksmes pārvadātājus no Āzijas, kuru pasažieri varētu izkāpt Rīgā un tālāk lidot no Rīgas uz 106 galamērķiem. Ļoti labprāt atrastu veidu, kā visus infrastruktūras projektus vismaz daļēji varētu finansēt ar ES fondu līdzfinansējumiem, jo ļoti svarīgi ietaupīt naudu jebkuros projektos, lai turētu zemus lidostas tarifus un būtu konkurētspējīgāki par citām reģiona lidostām," sacīja Saveļjevs.
"Starptautiskā lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 60,787 miljoni eiro, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 2,9 reizes un sasniedza 10,022 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.
