Zemkopības ministrija nosauc savas maksājumu prioritātes 2020.gada budžetā
foto: LETA
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (no kreisās), zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Bizness un ekonomika

Zemkopības ministrija nosauc savas maksājumu prioritātes 2020.gada budžetā

Jauns.lv / LETA

Zemkopības ministrijas (ZM) prioritātes 2020.gada budžetā būs maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un papildu valsts tiešmaksājumi lauksaimniekiem, sacīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Viņš piebilda, ka maksājumiem par apgabaliem ar dabas vai citiem specifiskiem ierobežojumiem ir nepieciešami 60 miljoni eiro. Savukārt papildu valsts tiešmaksājumos lauksaimniekiem - 100 miljoni eiro. Eglīts atgādināja, ka daļu tiešmaksājumu lauksaimniekiem piešķir no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, bet otru daļu - no valsts budžeta, lai līdzsvarotu lauksaimnieku konkurētspēju ES.

Viņš piebilda, ka 160 miljonu eiro finansējums ir nepieciešams, lai nepasliktinātu Latvijas lauksaimnieku situāciju, nākotnē uzlabotu un pilnveidotu Latvijas zemnieku konkurētspēju. Viņš atgādināja, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība veido aptuveni 40% no kopējā Latvijas eksporta, tāpēc tās ir būtiskas tautsaimniecībai. "Nepiešķirot šos līdzekļus, mūsu eksports samazināsies un nebūs ieņēmumu, ko novirzīt medicīnai, pedagogu algām un citām vajadzībām," teica Eglīts.

Eglīts norādīja - ja tiks runāts par iespējamām iesniegt jaunās politikas iniciatīvas, tad ZM papildus līdzekļus prasīs vairākām jaunās politikas iniciatīvām, tostarp atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem.

Jau ziņots, ka otrdien, 23.aprīlī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja valdības rīcības plānu, kurā ietvertie darbi nākamajos gados no budžeta prasīs aptuveni vienu miljardu eiro, savukārt ceturtdien, 25.aprīlī notika ministru seminārs par 2020.gada un vidēja termiņa valsts budžetu, kura laikā sāka iezīmēt valdības prioritāro darbu finansēšanas plānu.

Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) līdzšinējām aplēsēm 2020.gada budžetā fiskālā telpa ir negatīva virs 11 miljoniem eiro, tomēr Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ieskatā fiskālā telpa ir daudz sliktāka - aptuveni 112 miljoni eiro. Vērtējot FM un FDP atšķirīgo fiskālās telpas aprēķinu, Kariņš atzina, ka aprēķini var būt dažādi, tomēr viņš vadīsies pēc FM aprēķiniem, jo līdzīgu metodi izmanto arī citas eirozonas valstis.

Vaicāts par valdības ierobežotajām iespējām 2020.gada budžetā atvēlēt papildu līdzekļus jaunām prioritātēm, Kariņš uzsvēra, ka līdzekļus valdības prioritātēm būs iespējams rast, piemēram, pārskatot ministriju izdevumus un programmas, izmantojot Eiropas Savienības fondus un īstenojot publiskās un privātās partnerības projektus. Tāpat budžetu ieņēmumus audzēs prognozētā ekonomikas izaugsme.