FKTK mudina Ogres pašvaldību bez konsultēšanās neizplatīt vērtējumus par situāciju Latvijas banku sektorā

Šādi FKTK reaģējusi uz Ogres novada pašvaldības otrdien publiskotu paziņojumu par plānu piesardzības nolūkā atteikties no konkrētas komercbankas pakalpojumiem.

Ogres novada pašvaldība otrdien savā mājaslapā ievietoja paziņojumu, kurā komentēja situāciju banku sektorā un pavēstīja, ka turpmāk "Swedbank" pakalpojumu vietā izmantos tikai Valsts kasi.

FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja, komentējot šo pašvaldības paziņojumu, sacīja, ka katram ir jādara savas darbs, un kādas citas nozares situācijas publiska komentēšana būtu jāatstāj par šo nozari atbildīgo iestāžu rokās. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pirms publisku vērtējumu izteikšanas par situāciju banku sektorā un aktuālajiem finanšu rādītājiem būtu jāvaicā FKTK skaidrojums.

"Neviens nav atcēlis nerakstīto likumu, ka ar avīzi jeb nepārdomātiem publiskiem izteikumiem var būtiski ietekmēt kādas finanšu iestādes vai nozares reputāciju. Tādēļ par situāciju banku nozarē kopumā un aktuālajiem finanšu rādītājiem būtu jāvaicā FKTK, pirms vērtēt to publiski," viņa sacīja.

FKTK uzsver, ka finansiālā ziņā Latvijas banku sistēma pēdējos gados bijusi un aizvien ir stabila. "Bijuši notikumi, kas ietekmē reputāciju, taču kopumā nav nekāda pamata runāt par Latvijas banku sektora finansiālās stabilitātes mazināšanos. Piemēram, Latvijas banku kapitāla pietiekamības rādītāji 2018.gadā ir bijuši augsti, krietni pāri normai, arī tagad, redzot aktuālos datus, varam sacīt - bilde nav mainījusies," teica FKTK pārstāve.

Tāpat viņa atzīmēja, ka pēdējā laikā gan Latvijā, gan citās valstīs informācijas plūsma par notiekošo finanšu pasaulē ir ļoti dinamiska un daudzveidīga, tāpēc FKTK ieteikums būtu sekot šiem notikumiem un vērtēt tos ļoti nosvērti un ar profesionālu izpratni par notiekošā būtību.

FKTK arī norādīja, ka Latvijā ir 20 banku, kurās klienti var brīvi izvēlēties dažādus pakalpojumus un arī doties uz citu banku, ja tas ir nepieciešams.

Pagājušajā nedēļā FKTK izplatītā paziņojumā saistībā ar "Swedbank" tehniskajām problēmām bija atgādināts, ka "ikvienam, kurš izplata nepamatotas ziņas un datus par Latvijas finanšu sektoru, kas var radīt nepatiesu priekšstatu par tā darbību, ir jāapzinās Latvijas Krimināllikumā noteiktā atbildība par šādu darbību veikšanu".

Valsts drošības dienests savu komentāru par pašvaldības rīcību solīja sniegt trešdien.

Ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK) pagaidām nav izdevies sazināties, bet pašvaldības preses sekretāre Olga Tinkuse pauda, ka paziņojuma autori ir "domes vadība". Konkrētas personas gan viņa neminēja. Jautāta, vai pašvaldības rīcībā ir kādi paziņojumā pausto vērtējumu apstiprinoši fakti, preses sekretāre norādīja, ka tā esot pašvaldības kopīgā nostāja.

Tinkuse nemācēja komentēt, vai pašvaldība apzinās, ka par nepatiesu ziņu izplatīšanu par finanšu sistēmas stāvokli var draudēt kriminālatbildība.

Tomēr pēcpusdienā pašvaldība savu publisko paziņojumu mājaslapā laboja, no tā dzēšot izteikumu saistībā ar situāciju banku sektorā.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA norādīja, ka katram ir tiesības izvēlēties tādas finanšu iestādes sniegtos pakalpojumus, kas klientam ir atbilstošākie, "tomēr tāpēc nevajadzētu publiski apšaubīt banku sektora stabilitāti, ar kuru viss ir kārtībā un kuru izvērtē neatkarīgas uzraugošās iestādes - Eiropas Centrālā banka un FKTK".

"Swedbank" pārstāvji sazinājušies ar Ogres pašvaldību un aicinājuši to uz sarunām, lai izrunātu visus neskaidros jautājumus. "Joprojām esam atvērti turpmākai sadarbībai," piebilda Krops. Banka turpinās apkalpot ogrēniešus, gan izmantojot attālinātos pakalpojumus, gan filiāli Ogrē.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.