Jāsargās no blēžiem, kas negrib maksāt: izplatīta kļūst jauna krāpšanas shēma caur pakomātiem

“Pēc vakar izvietotā sludinājuma par “iPhone 7” pārdošanu saņēmu īsziņu no kādas sievietes. Pāris precizējošu jautājumu par viedtālruņa stāvokli un lēmums pieņemts – viņa ņem! Kā dāvanu savai meitai. Bet ir steiga, jo dāvana jāpasniedz jau svētdien. Tātad šodien jāpaspēj nosūtīt ar pakomātu,” “Facebook” raksta Viktors, kurš sarunā ar Jauns.lv vēlējās palikt anonīms. Potenciālā pircēja esot paudusi gatavību veikt pilnu priekšapmaksu, savukārt viņam ar pakomātu bijis jānosūta telefons uz Daugavpili.

Izbēg no blēdības par mata tiesu

“Protams, seko jautājums, kāda man banka. Aizsūtu savu “Swedbank” konta numuru, uz ko saņemu atbildi, ka bankas nesakrīt. Viņai “Citadele”, tādēļ nauda ienāks jaunnedēļ — taču dāvana vajadzīga jau svētdien. Jāiztiek ar maksājuma uzdevumu, kas apliecinātu, ka nauda tik tiešām ir iemaksāta. Viņa sola man nosūtīt to e-pastā un to arī izdara, taču, apskatot to, rodas aizdomas, jo nekur nav “Citadeles” logo. Arī teksti šur tur mazliet nobīdījušies. Apzinoties, ka šis dokuments ir vienīgais uzticības avots tam, ka nauda ir patiešām ceļā uz manu kontu, sazinos ar draugu, bijušo “Citadeles” bankas darbinieku un palūdzu, lai atsūta kādu “Citadeles” maksājuma uzdevuma paraugu. Saņēmis to, redzu, ka tas ir pilnīgi atšķirīgs,” stāstu turpina Viktors.

Pirms nosaukt sievieti par krāpnieku, Viktors mēģinājis telefona pircēju sazvanīt: “Zvanu, zvanu, bet neceļ. Tikko taču vēl aktīvi sarakstījās ar mani! Pēc brīža pienāk īsziņa: “Atsūtiet, lūdzu, sūtījuma numuriņu”. Protams, tagad viss skaidrs. Uz manu pēdējo ziņu, kurā pieminēju policiju, saņēmu vien smejošu emocijzīmi.”

Viktora sarakste ar krāpnieci:

Sociālajos tīklos piedzīvoto vīrietis atstāstījis, lai brīdinātu citus, kuri varētu kļūt par šādas pakomātu krāpšanas upuriem.

“Ar pakomātu ēru, par kuru kopumā esmu pateicīgs, ir ienākusi jauna un ļoti ērta iespēja krāpt steidzīgus cilvēkus, par kādiem jau mēs visi lēnām kļūstam. Laika trūkuma vai mazā telefona ekrāna dēļ, kurā skatāmies maksājuma uzdevumu, viltojuma pēdas var viegli palaist garām. Pēc tam kaut ko izdarīt ir praktiski nereāli, jo ne vārds, ne konts, ne e-pasts – starp citu, pilnīgi atšķirīgs no sievietes vārda –, pat ne tālruņa numurs nenodod krāpnieka identitāti. Vienīgais veids ir sēdēt pie saņemšanas pakomāta un gaidīt, kad tiks izņemta paka,” norāda Viktors.

Sarunā ar Jauns.lv viņš nenoliedza, ka saistībā ar šo incidentu varētu vērsties policijā, taču pagaidām nav to darījis. Kopš ieraksta publicēšanas internetā, viņam privāti gan esot uzrakstījuši vairāki, kuri cietuši no šādas krāpšanas.

Īsts bankas maksājuma uzdevuma paraugs un saņemtais viltojums:

Nauda jau sen vairs nav jāgaida

Jauns.lv sazinājās ar vairākām bankām, tostarp arī ar telefona pārdevēja banku “Citadele” un pircējas banku “Swedbank”.

“Citadele” korporatīvo komunikāciju daļas vadītājs Āris Dreimanis izskaidroja, ka maksājumi no “Citadele” uz “Swedbank” un “SEB”, kā arī daudzām citām Eiropas bankām tiek īstenoti kā zibmaksājumi [tiek izpildīti dažu sekunžu laikā], līdz ar to naudai būtu jāienāk pārdevēja kontā uzreiz, un pircēja stāstiem par naudu, kas ir ceļā, lielākoties nebūtu pamata.

“[...]šādi negadījumi gan ir ļoti reti. Viltotāji arī cenšas – uz datora pārveidot internetbankas maksājuma uzdevuma izdruku vai attēlu var arī kvalitatīvāk, līdz ar to tādai uzticēties nevar. Vispareizāk šādā situācijā būtu darījumu veikt klātienē, vai vismaz sagaidīt naudu kontā. Krāpnieki izmanto un pat rada steigu un nepacietību, kā šajā gadījumā, un vienlaikus mēģina radīt uzticēšanos. Tas mazina otras puses uzmanību un liek uzņemties risku,” skaidroja bankas pārstāvis.

Kā pārliecināties, ka slēdzat darījumu ar godīgu cilvēku?

Arī “Swedbank” apgalvoja, ka šādi gadījumi neesot bieži, tomēr pieprasa būt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem. Maksājuma uzdevums ir derīgs dokuments, ja tiek iesniegts oriģinālā veidā – tā, lai saņēmējs varētu pārliecināties par tā autentiskumu. Uz tā jābūt bankas darbinieka parakstam un bankas zīmogam.

“Mēs iesakām klientiem nepaļauties uz fotografētu vai skenētu maksājuma uzdevumu izmantošanu, jo tie pieļauj iespēju, ka dokumentā ir veiktas izmaiņas krāpnieciskos nolūkos. Tas, ko mēs ieteiktu – šādos gadījumos vienmēr vispirms sagaidīt apstiprinājumu, ka maksājums ir ienācis kontā un tikai tad turpināt jebkāda veida darījumus. Izvērtēt, vai esošais dokuments ir oriģināls, vai viltojums pilnvērtīgi spēj tikai attiecīgās jomas eksperts,” pauda “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

“SEB” bankas komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Kontusa informēja, ka, pateicoties zibmaksājumiem, kurus Latvijas lielākās bankas ieviesa pagājušajā gadā, “SEB” praksē šādas sūdzības jau kādu laiku nav sastopamas vispār.

“Universālas receptes, kā atpazīt īstu maksājumu uzdevumu nav, jo katrai bankai šī dokumenta izskats var atšķirties. Saņemot dokumentu, var pārbaudīt norādītā maksātāja IBAN pareizību IBAN kalkulatorā [atrodams banku mājaslapās]. Ja norādītais maksātāja IBAN ir nepareizs, tā būs diezgan droša pazīme, ka ar maksājuma uzdevumu kaut kas nav kārtībā. No otras puses pareizi norādīts IBAN gan nebūs garantija, ka maksājums patiešām ir veikts. Lai veiktu lielākus darījumus, piemēram, iegādātos mājokli vai auto, var izmantot darījuma kontu – tas ir trīspusējs līgums starp pārdevēju, banku un pircēju, un pircēja iemaksāto naudu pārdevējs no bankas saņems tikai pēc darījuma izpildi apliecinošu dokumentu iesniegšanas. Mazāka mēroga darījumos aicinām gan pircējus, gan pārdevējus rīkoties piesardzīgi un vajadzības gadījumā konsultēties ar banku vai tiesībsargājošajām iestādēm,” pauda bankas pārstāve.