FM: komunālo pakalpojumu cenas janvārī veicināja inflācijas pieaugumu līdz 3%

Pēc neliela inflācijas palēninājuma pērnā gada nogalē, kad patēriņa cenu kāpums decembrī, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, piebremzējās un sasniedza 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums šā gada janvārī atkal paātrinājās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2019.gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3%.

"Atšķirībā no iepriekšējā gadā patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, šā gada janvārī būtiski paātrinājās ar mājokļa uzturēšanas saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums, it īpaši komunālo pakalpojumu cenas. Šo preču un pakalpojumu cenu kāpums izskaidro vienu procentpunktu no janvāra inflācijas. Papildus tam, patēriņa cenu pieaugumu ietekmēja arī alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un pārtika cenu kāpums," skaidroja ministrijā.

Kā arī iepriekšējā gadā, būtisku ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu Latvijā atstāja energoresursu cenas. Taču šogad paaugstinošā ietekme atspoguļojās galvenokārt caur gāzes cenu pieaugumu nevis caur degvielas cenām. Gāzes cena janvārī gada griezumā pieauga par 19,8%, savukārt degviela attiecīgajā periodā bija vien par 1,3% dārgāka.

FM atzina, ka 2018.gads bija zīmīgs ar būtisku energoresursu cenu kāpumu pasaules biržās, tādējādi ievērojami palielinot arī degvielas un gāzes cenas Latvijā. Piemēram, jēlnaftas "Brent" markas vidējā cena 2018.gadā bija 71,9 ASV dolāri par vienu barelu, kas ir vidēji par 31,2% augstāk nekā 2017.gadā.

"Neskatoties uz to, ka naftas cenas 2019.gadā janvārī samazinājās un vidējā cena bija 60,3 ASV dolāri, kas ir par 12,8% zemāka nekā pērnā gada janvārī, gāzes tarifu aprēķināšanas metodoloģijas dēļ, gāzes cena 2019.gada pirmajā pusgadā būs ievērojami augstāka, salīdzinot ar pērno gadu," norādīja FM.

Dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām pārskata divas reizes gadā, un tas ir atkarīgs no iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas vidējas cenas naftas produktu biržās. Līdz ar to gāzes tarifu šā gada pirmajā pusē vēl ietekmes augstā naftas cena iepriekšējā gadā. Papildus tam, gāzes cenu no šā gada janvāra būtiski palielina arī jauns dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Ar 2019.gada 1.janvāri spēkā ir stājušies jaunie divpakāpju dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma. Ņemot vērā gan tarifa metodoloģijas izmaiņas, gan augstas naftas cenas pērn, gāzes cenu kāpums tuvu 20% būs novērojams visu šā gada pirmo pusi. Savukārt, gada otrajā pusē pieaugumam vajadzētu mazināties.

Ņemot vērā, ka 2018.gadā elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržas ievērojami palielinājās - par 44% pret iepriekšējo gadu, un pērnā gada nogalē lielākai daļai mājsaimniecību tika noslēgti jauni līgumi par elektroenerģijas piegādi 2019.gadam, kuros bija ņemts vērā elektroenerģijas cenu kāpums biržā, elektroenerģijas cena šā gada janvārī bija par 8,2% augstāka nekā iepriekšējā gadā.

No citiem komunāliem pakalpojumiem FM pieminēja ūdensapgādes pakalpojumu cenu 13,8% kāpumu, ko ietekmēja jaunie SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi un kuri stājās spēkā no 2018.gada 1.jūnija. Savukārt, atkritumu savākšanas un siltumenerģijas pakalpojumu cena pieauga attiecīgi par 16,1% un 1,8%.

Paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām janvārī atstāja arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugums attiecīgi par 6,6% un 9,9%, salīdzinot ar 2018.gada janvāri. Lielā mērā pieaugumu noteica akcīzes nodokļa likmes pacelšanas vēl pērnā gada martā alkoholam un jūlijā cigaretēm.

"Kā bija gaidīts, paātrinājies ir arī pārtikas cenu kāpums, salīdzinot ar pērnā gada vidējo. Ja iepriekšējā gadā pārtikas cenas palielinājās par 0,7%, tad šā gada janvārī pieaugums gada griezumā veidoja jau 1,4%, ko lielā mērā noteica straujāks maizes, liellopu gaļas un svaigo dārzeņu cenu pieaugums. Netipiski sausie laika apstākļi pērnā gada vasarā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienības (ES) valstīs un Krievijā negatīvi ietekmēja novāktās graudaugu ražas apjomu, līdz ar to būtiski samazinot piedāvājumu pasaules tirgos," informēja FM.

Tā rezultātā graudaugi samērā būtiski sadārdzinājās gan Eiropā, gan arī pārejos pasaules reģionos. Maizes cena Latvijā šā gada janvārī bija par 11% augstāka. Līdzīgu tendenci norāda arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati par neapstrādātas pārtikas cenām pasaulē, kur no piecām lielākajam pārtikas grupām, straujākais cenu kāpums fiksēts tieši graudaugiem.

Augsts nodarbinātības līmenis un augoša darba samaksa veicina cenu kāpumu arī citos tautsaimniecības nozares. Tā, ēdināšanas pakalpojumu cena šā gada janvārī pieauga par 4,5%. Kamēr veselības aprūpes un atpūtas pakalpojumi gada griezumā sadārdzinājās attiecīgi par 2,4% un 2,5%.

FM prognozēja, ka šā gada pirmajā pusgadā inflācijas līmenis gada griezumā vidēji svārstīsies ap 3%, ko ietekmēs augstāka gāzes, elektroenerģijas un ūdensapgādes cena.

"Noturīgs privātais pieprasījums, ko stimulē augsta aktivitāte darba tirgū un darba samaksas kāpums, palielinās izglītības, veselības aprūpes, kā arī pārējo pakalpojumu cenas. Taču, šā gada otrajā pusē patēriņa cenu kāpums piebremzēsies, jo būs pārskatīti gāzes tarifi un bāzes efekta dēļ izzudīs paaugstinoša ietekme no cenu pieauguma ūdensapgādes pakalpojumiem," norādīja ministrijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada inflācija - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2018.gada janvāri - bija 3% līmenī. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieauga par 2,6%.