Alkoholam tērējam daudz vairāk nekā citi eiropieši: Eiropas Savienības pētījums ierindo Latviju saraksta augšgalā
Eiropas Komisijas struktūrvienība “Eurostat” nupat kā publiskojusi datus, kuros redzams, cik Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāji gadā iztērē alkoholiskajiem dzērieniem. Pirmajā vietā ar ievērojamu pārsvaru ierindojas mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kamēr Latvija ieņem otro vietu.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem par 2017. gadu vidēji viena ES mājsaimniecība gadā alkohola iegādei atvelta 1,6% no kopējiem saimniecības tēriņiem, kopumā sastādot 130 miljardus eiro tēriņu.
Šī summa ir līdzvērtīga 0,9% kopējā ES iekšzemes kopprodukta. No aprēķiniem izriet, ka viens ES iedzīvotājs gadā alkoholam vidēji tērē 300 eiro. Datos gan nav iekļauta informācija par alkoholu, kas iegādāts viesnīcās un restorānos.
Aprēķinot vidējo rādītāju, nav iekļauta arī informācija par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm – Islandi, Lihtenšteinu, Šveici un Norvēģiju.
Vismazāk alkoholam tērē spāņi
Starp tām ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejama informācija attiecībā uz 2017. un 2016. gadu, pirmajā vietā, pēc gada laikā alkoholiskajiem dzērieniem iztērētajiem līdzekļiem uz vienu saimniecību, ierindojas Igaunija (5,6%). Latvija ar 4,9% ierindojas otrajā vietā, apsteidzot Lietuvu (4,0%), kura attiecīgi ierindojas trešajā vietā.
Viszemākos rādītājus alkohola iepirkšanā uzrādījušas Grieķija, Itālija (0,9%) un Spānija (0,8%). Divas EBTA valstis, par kurām ievākti dati – Islande un Norvēģija – attiecīgi uzrāda 2,5% un 2,3%.
Household spending on alcohol close to €130 billion in 2017 representing 1.6% of total household consumption expenditure - highest share recorded in 🇪🇪 Estonia, lowest in 🇪🇸 Spain
— EU_Eurostat (@EU_Eurostat) January 1, 2019
➡️ https://t.co/DKwmyZrEbn pic.twitter.com/cOXm1JXtzr
Saskaņā ar “Eurostat” informāciju, laikaposmā no 2007. gada līdz 2017. gadam, konkrētie rādītāji vairuma ES dalībvalstu vidū saglabājušies stabili. 10 gadu laikā alkoholam vairāk sākuši tērēt Rumānijas (no 2,4% līdz 2,7%) un Portugāles (no 1,1% līdz 1,4%) iedzīvotāji.
Vērā ņemams kritums tēriņos alkoholam šo 10 gadu reģistrēts Bulgārijā (no 3,0% līdz 1,7%), Lietuvā (no 4,7% līdz 4,0%) un Somijā (no 3,3% līdz 2,8%).
Nedaudz citādāka aina iezīmējas, salīdzinot ES valstu saimniecību tēriņus alkoholam un tabakai 2017. gadā. Šī saraksta augšgalā ierindojas Luksemburga (8,3% no saimniecības kopējiem tēriņiem), pēcāk seko Igaunija (8,1%), Čehija (8,0%) un tad Latvija (7,9%).
Sīkāka informācija par ES dalībvalstu saimniecību tēriņiem pieejama Eiropas Komisijas mājaslapā:
