Paredzamas Padziļinātās sadarbības programmas izmaiņas
Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ierosinājuma rīt Saeimā tiks lemts par izmaiņām Padziļinātās sadarbības programma, tajā iekļaujot ievērojami plašāku uzņēmumu loku, tādējādi uzlabojot savstarpējo sadarbību uzņēmumiem ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka Padziļinātās sadarbības programma sevi ir pierādījusi, kā nozīmīgu instrumentu sadarbībai starp nodokļu maksātājiem un valsts iestādēm, uz 2018.gada 1.jūniju apvienojot tajā jau 75 nodokļu maksātājus.
Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti paredz kritērijus dalībai Padziļinātās sadarbības programmā, kārtību, kādā nodokļu maksātāji tiek iekļauti programmā, kā arī izslēgti no tās.
Ņemot vērā noteiktos Padziļinātās sadarbības programmas atlases kritērijus, līdz šim par tās dalībniekiem bija iespējams kļūt tikai lieliem uzņēmumiem. Ar jauno Padziļinātās sadarbības programmas modeli tiks ieviesta uzņēmumu trīs līmeņu grupēšana, paredzot iespēju, izpildot minimālus līmeņa atlases kritērijus, tikt iekļautiem Padziļinātās sadarbības programmā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt katram līmeņa dalībniekam būs piemērojami atvieglojumi un priekšrocības, kas noteikti attiecīgajos normatīvajos aktos vai kurus piemēros attiecīgas iestādes, kas informāciju publicēs savā mājaslapā.
Paredzēts, ka jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmas kritērijus varētu izpildīt ap 2500 nodokļu maksātāju, tostarp, mazie un vidējie uzņēmumi.
Jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programma paredzēs vienkāršotas sistēmas izveidi, kas tiks īstenota pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas automātiskas izvērtēšanas, tādējādi pārnesot administratīvo slogu no cilvēkresursiem uz informāciju sistēmu resursu.
“Līdz šim Padziļinātā sadarbības programma nepamatoti bija tāda kā izredzēto uzņēmumu motivēšanas platforma. Tagad Padziļinātas sadarbības programmas jaunā forma ir daudz atvērtāka, pieejamāka un arī dinamiskāka. Padziļinātu sadarbību no VID ir pelnījuši visi godprātīgie uzņēmumi, jo tieši viņi ir tie, kas rada saturu mūsu valsts maciņam,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola.
