Dubultmorāle, meli, pielīšana un mantrausība jeb - kas traucē veiksmīgi attīstīties Latvijas tautsaimniecībai
Latvijas tautsaimniecībā joprojām lielā mērā dominē padomju laika pārdales modelis, kas kultivē arī tādas īpašības kā dubultā morāle, meli, pielīšana un mantrausība, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.
Šādu kritisku nostāju viņš paudis diskusijā "Kādas vērtības var nodrošināt Latvijas attīstības ilgtspējību?" Rostovskis uzskata, ka daļa cilvēku, nevēloties šādā modelī piedalīties, pamet valsti.
Centrā jābūt radošiem cilvēkiem
Galvenajam uzdevumam būtu jābūt pārejai no tā uz “normālu radīšanas modeli”, teic Rostovskis, piebilstot, ka tā centrā jābūt radošiem cilvēkiem. Viņaprāt, darbam ir jābūt radošam, jākultivē uzticēšanās, spēja strādāt komandā un mācīties. Caur attīstību arī jākultivē izlīgums starp dažādām tautībām un cilvēkiem.
Tāpat katram būtu svarīgi saprast, kāda ir viņa dzīves jēga, uzsver Rostovskis, kurš pats par savu dzīves jēgu uzskata dzīvot Latvijā, attīstīt valsti, mācīties un kaut ko radīt, tajā skaitā ģimeni. Nākamo Saeimu Rostovskis aicina neražot birokrātiju, uzticēties cilvēkiem un ļaut īstenot viņu talantus.
Jāattīsta degsme un pašdisciplīna
Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks diskusijā paudis pārliecību, ka patlaban mūsu valstī problēma ir nespēja salāgot savu personisko labumu ar sabiedrības labumu, tāpēc būtu nepieciešams attīstīt gan kolektīvās, gan individuālās īpašības. Mūrnieks uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji nav pietiekami uzņēmīgi, tāpēc būtu jāattīsta drosme, uzdrīkstēšanas un degsme virzīt savas idejas. Kā vērtība jāattīsta pašdisciplīna, lai ideja nonāktu līdz īstenošanai.
Vēsturiskais taisnīgums nav atjaunots
Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova atgādina, ka Latvijas attīstībai ir nepieciešama patiesība un vēsturiskais taisnīgums. Viņasprāt, patlaban atjaunots tiek tikai ekonomiskais taisnīgums. “Īpašumu atdošana notika, bet netika nomainīti tiesneši, ierēdņi, skolu direktori (..),” saka Osipova, piebilstot, ka tas gan nenozīmē, ka tagad visi šie cilvēki ir jānomaina.
“Lustrācija – tā ir saprašana, kurš un ko ir darījis, un katrs saņem pēc nopelniem. (..) Mēs visi izliekamies, ka padomju laika nav bijis, mēs cenzējam savas biogrāfijas (..). Mums nav bijusi lustrācija, un upuriem nav bijis iespējas piedot saviem pāridarītājiem,” klāsta Osipova.
Paneļdiskusiju Latvijas sabiedrības līderiem rīkoja Rīgas Biznesa skola un Katoļu kūrija, tuvojoties 24. septembrī gaidāmajai pāvesta Franciska vizītei Latvijā. Diskusijas mērķis bija aktualizēt jautājumus par ilgtspējīgu attīstību, kurus pasaules arēnā valstu līderiem uzdod pāvests.
