Atsevišķos gadījumos komersantam neprasīs maksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu
Otrdien, 15. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu “Muitas likums”. Tas izstrādāts, lai ar šī gada 1. maiju nodrošinātu Savienības Muitas kodeksa (SMK) ieviešanu.
Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz jaunais likumprojekts, saistīta ar muitas nodokļa nokavējuma naudas aprēķinu. No šā gada 1. maija nokavējuma naudu muitas nodoklim aprēķinās saskaņā ar SMK nosacījumiem, savukārt nokavējuma naudu pārējiem nodokļiem turpinās aprēķināt saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.
Likumprojekts paredz arī jaunu normu attiecībā uz to, kā interpretēt SMK lietoto terminu “nelabojams kaitējums”, nosakot, ka tāds rodas gadījumā, ja komersants dokumentāri pamato, ka tam nepietiek finanšu resursu, lai izpildīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles rezultātā pieņemtajā lēmumā paredzētās prasības, vai arī šāda lēmuma izpilde komersantam var izraisīt maksātnespējas pazīmes vai novest pie maksātnespējas. Līdz ar to šādos gadījumos komersantam neprasīs, piemēram, maksāt nokavējuma naudu SMK minētajos gadījumos vai sniegt galvojumu, lai piemērotu VID kontroles vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķinātās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa samaksas sadalīšanu termiņos. Tāpat likums noteiks, kā muitas iestādei rīkoties ar precēm īpašos SMK noteiktajos gadījumos. Šobrīd šāda rīcība nacionālajos normatīvajos aktos nav paredzēta.
Jaunais likums paredzēs arī to, kā piemērot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos minētos terminus “nopietni, atkārtoti un maznozīmīgi muitas vai nodokļu likumu, noteikumu vai tiesību aktu pārkāpumi”. Likumā attiecīgā norma sagatavota, daļēji pārņemot un papildinot pašlaik spēkā esošo FM instrukciju par minēto terminu piemērošanu muitas jomā, piemērojamos nosacījumus šajā gadījumā pilnveidojot par labu komersantiem. Tāpat likums vairs neparedzēs tādu institūtu kā muitas brokeris, jo saskaņā ar ES tiesību aktiem pārstāvis muitā var būt jebkura persona.
Kopumā jaunais Muitas likums vispārīgi reglamentē jautājumus par muitas iestādi un muitas amatpersonu, dod deleģējumus MK detalizētāk regulēt muitas jomu, kā arī nosaka citus jautājumus. Uz jaunā Muitas likuma pamata tiks izdoti atsevišķi MK noteikumi, kas reglamentēs SMK noteikto normu piemērošanu un būs vairāk vērsti uz komersantiem.
Tāpat saistībā ar jauno Muitas likumu sagatavoti grozījumi arī likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Grozījumi veikti atsevišķās normās, kas skar muitas iestāžu un muitas ierēdņu jautājumus, tostarp ģenerāldirektora kompetenci.
