Latvijai prognozējams visu pieejamo Eiropas Savienības fondu investīciju ieguldījums

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4 459,4 milj. eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4 687,9 milj. eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

“Gan ES fondu ieviešanā iesaistīto institūciju aktīva sadarbība, gan pieejamās virssaistības ir bijuši spēcīgi faktori, kas veicinājuši virzību uz ES fondu iespēju pilnīgu izmantošanu, kas ir gan finansējuma saņēmēju, gan arī visas valsts tautsaimniecības interesēs. Svarīgi, lai arī 2014. – 2020. gada plānošanas periodā visas iestādes darbotos proaktīvi un efektīvā sadarbībā, lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi sagatavotu nepieciešamos dokumentus finansējuma ieplūšanai ekonomikā. Tas ir mūsu visu kopīgs mērķis, tāpēc Finanšu ministrija turpinās sniegt nepieciešamo atbalstu, lai mērķtiecīgi izpildītu 2016. gadā paredzētos fondu ieviešanas soļus un nonāktu līdz reālām investīcijām,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai sekmētu ātrāku investīciju uzsākšanu un procesa uzraudzību, kā arī sabiedrības informētību par plāniem, valdība apstiprināja investīciju ieviešanas laika grafiku 2016.gadam ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Svarīgi orientēties uz rezultātu un nepieļaut būtiskas novirzes no starptermiņiem, nodrošinot, ka projektu atlases uzsākšanas termiņi netiek ietekmēti un plānoto projektu īstenošana tiktu uzsākta ne vēlāk kā atbilstoši 2016. gada plānā paredzētajam.

Jau notikušas un arvien intensīvāk tiek uzsāktas projektu atlases 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu īstenošanai. Līdz šī gada 21. martam izsludinātas 35 projektu iesniegumu atlases par kopējo ES fondu finansējumu 954,8 milj. eiro. Savukārt apstiprināti jau 74 projekti, bet noslēgti 72 līgumi par projektu īstenošanu 497 milj. eiro vērtībā – tie ir 11,3% no kopējām Latvijai pieejamām fondu investīcijām šajā plānošanas periodā. Lielāko noslēgto līgumu apjomu, proti, 81% no noslēgto līgumu summas, veido transporta, nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes, sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas projekti.

Jāatzīmē, ka līdz 2016. gada martam ir izstrādāti un apstiprināti 46 MK noteikumi jeb vairāk nekā trešdaļa no kopējā plānotā apjoma. Šobrīd notiek intensīvs darbs pie ES fondu īstenošanas nosacījumu izstrādes un iespējami savlaicīgas atlašu uzsākšanas, kā arī citu uzsākšanas priekšnosacījumu izpildes. Līdz 2016. gada beigām plānots apstiprināt 90% no pieejamām programmām. Arī šodien MK sēdē tika apstiprināti Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšanas TEN-T tīklā īstenošanas noteikumi. FM sadarbībā ar citām iestādēm ir veikusi virkni pasākumu, lai nodrošinātu operatīvāku lēmumu pieņemšanas procesu, aktīvi izmantojot ES fondu uzraudzības komitejas un apakškomiteju forumus, kā arī aktuālos jautājumus skatot Koalīcijas partneru darba grupas par ES fondu jautājumiem sanāksmēs.

Nākamajā pārskata periodā tiks turpināts darbs pie ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu īstenošanas nosacījumu izstrādes, nodrošinot jau sekmīgi ieviesto partnerību Uzraudzības komitejas un apakškomiteju ietvaros, lai, nezaudējot kvalitāti, pēc iespējas paātrinātu ES fondu investīciju nonākšanu ekonomikā.

Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK sniedz ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā – informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem. Papildus, sākot ar 2016. gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu.