Latvija nav pārāk labā pozīcijā attiecībā uz nākamo ES daudzgadu budžetu, pauž finanšu ministre

Trešdien EK publicēja priekšlikumus ES budžetam pēc 2020.gada, kurā ierosināts par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu.

Finanšu ministres vērtējumā, EK piedāvājums ir kompromiss, par ko liecina fakts, ka gan naudas iemaksātāji ES budžetā, gan naudas saņēmēji ir neapmierināti. Vienīgo pozitīvo vērtējumu sniegus Vācijas, kur paudusi gatavību ieguldīt vairāk Eiropas attīstībā.

"Latviju vairāk satrauc jautājums par finansējumu lauksaimniecībai un kohēzijas politikai, jo pēc EK priekšlikumu paziņošanas mūsu pozīcijas nav pārāk labas. Katrā ziņā, mums būs svarīgi redzēt formulu, pēc kuras aprēķinās Latvijai pieejamos ES fondus nākamajiem gadiem. Latvija vēlas, lai formulā viens no kritērijiem būtu iekšzemes kopprodukts, kā arī, lai tiktu ņemta vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas liecina, ka tādējādi Latvija zaudē konkurētspēju," stāstīja Reizniece-Ozola.

Ministre gan arī atzīmēja, ka EK piedāvājusi arī vairākas labas iniciatīvas, piemēram, finansējuma pieaugums programmai "Erasmus+", robežu drošības nodrošināšana, migrācijas kontrole u.c. Tajā pašā laikā EK piedāvājums paredz, ka ES finansējums "novirzīsies dienvidu virzienā", kas, pēc ministres teiktā, Latviju neapmierina.

"Tāpēc gatavosim argumentus turpmākajām sarunām un cīņai par valsts interesēm. Bet mums ir jāskata viss piedāvājums kopumā - ja kādā pozīcijā iegūstam vairāk, varbūt varam piekrist samazinājumam citā pozīcijā,” pauda finanšu ministre.

Viņa uzskata, ka joprojām svarīgs jautājums ir dzīves līmeņa izlīdzināšana Eiropas valstu vidū. "Kamēr pastāvēs šādas atšķirības, būs grūtāk ieviest citas kopīgas ES iniciatīvas, piemēram, vienota sociālā politika un bezdarba pabalsta sistēma," atzina Reizniece-Ozola.