Latvijā tirgo Ukrainas olas, par kuru izcelsmi nekas īsti nav zināms
Kopš pagājušā gada rudens Latvijā pastiprinājies Ukrainas olu imports. To pašizmaksa ir zemāka, cena zemāka, kamēr Eiropas Savienības uzņēmumiem ir jāpilda augstākas prasības.
“Nedaudz bažas rada Ukrainas olas, kuras ieplūdušas Latvijas tirgū un kuru labturības prasības nav iespējams izkontrolēt,” teic 'Alūksnes putnu fermas" konsultants Aleksejs Sviridenkovs. “Dažas ukraiņu fermas ir izgājušas kaut kādu sertifikāciju, un neviens nepārbauda ne to ievestos apjomus, ne arī labturības prasību izpildi. Nav arī saprotams, vai tās olas tiešām nāk no akreditētām fermām. Tas kropļo konkurenci, jo mums ES ir ļoti stingras prasības, kuru Ukrainā nav.”
Ukrainas olu ražotājiem neesot jāiegulda papildu investīcijas, piemēram, iekārtu nomaiņā un citos pasākumos, lai ražošana atbilstu ES prasībām. Līdz ar to pašizmaksa ir zemāka un olas ir lētākas, kas ir būtisks priekšnoteikums pircēju acīs.
Ņemot vērā attālumu no Latvijas līdz Ukrainai, esot bažas arī par ievesto olu realizācijas termiņu atbilstību faktiskajam. “Latvijas ražotāji ir šeit uz vietas, bet Ukraina ir diezgan patālu, un visa loģistika, pārkraušana, transportēšana, uzglabāšana prasa zināmu laiku. Tāpēc rodas bažas, ar kādiem derīguma termiņiem Ukrainas olu produkcija tiek ievesta un realizēta,” brīdina Sviridenkovs.
Ukrainas olu ražotāji ir saņēmuši atļauju tirgot produkciju ES un potenciāli spēj piedāvāt olas lielos apmēros. “Nedaudz esam neizpratnē, ka Eiropas Komisija ar vienu roku palīdz mums attīstīties, dodot iespēju piedalīties investīciju projektos, bet ar otru roku ver vaļā robežu, ļaujot mūsu panākumus anulēt, jo Ukrainas olas rada mums papildu slodzi,” sūrojas Sviridenkovs.
Viņaprāt, Latvijā būtu jāpastiprina pārbaudes un uzskaites mehānismi, lai atļautie olu importa apmēri netiktu pārsniegti. "Alūksnes putnu ferma" pērn jūnijā atklāja jaunu rūpnīcu, ieguldot vairāk nekā sešus miljonus eiro. No tiem gandrīz 1,7 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas "Altum" piešķirtais finansējums un 2,3 miljoni eiro – no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.
