Latvija būs sekmīgi izmantojusi visu pieejamo Eiropas fondu finansējumu 4,53 miljardu apmērā
Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzās Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods, savukārt šī gada 31. marts bija pēdējais termiņš, kurā iestādes Valsts Kasē varēja iesniegt atbilstošus maksājumu dokumentus par īstenotiem ES fondu projektiem. Šī brīža aktuālākie dati liecina, ka šajā plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā sekmīgi izmantot pieejamo ES fondu finansējumu – 4,53 miljardus eiro, pateicoties iepriekš veiktiem mērķtiecīgiem risku vadības pasākumiem, tostarp valdības piešķirtajam papildus valsts budžeta finansējumam rezerves projektu īstenošanai, kā arī atsevišķos gadījumos dodot iespēju pabeigt projektu īstenošanu un mērķu sasniegšanu pagarinātos termiņos.
Vienlaikus, joprojām pastāv riski, kas varētu ietekmēt atbilstošo izdevumu pamatošanu Eiropas Komisijai (EK). Piemēram, līdz programmu noslēguma dokumentu iesniegšanai EK vēl notiek veikto izdevumu revīzijas. Tāpat ir vairāki joprojām pilnībā nepabeigti projekti, kuriem ir pagarināts termiņš pilnīgai mērķu sasniegšanai. Finanšu ministrijas (FM) aktuālais datu kopsavilkums liecina, ka papildus kā rezerves vai kompensējoši sekmīgi īstenoti projekti ir aptuveni 5% apmērā. Tādēļ FM prognozē, ka iespējamo risku kompensējoši instrumenti ir pietiekami, lai Latvija nezaudētu ES finansējumu.
Projekti, kurus noteiktajā termiņā nav bijis iespējams pilnībā pabeigt, tostarp nodrošināt šo projektu funkcionalitāti, ir apzināti jau 2014. gada beigās, intensīvāk – 2015. gadā un 2016. gada sākumā. FM un nozaru ministrijas par sarežģījumiem projektos informēja arī Ministru Kabinetu un Saeimu, sniedzot priekšlikumus par iespējamo rīcību ES finansējuma zaudējuma un negatīvas ietekmes uz valsts budžetu risku novēršanai vai mazināšanai. Attiecīgi ar valdības pilnvarojumu šobrīd ir dota iespēja pagarinātos termiņos pabeigt 22 projektus – ostu, lidostu, dzelzceļa infrastruktūras, vides aizsardzības un ūdenssaimniecības, kā arī veselības, publisko elektronisko pakalpojumu, enerģētikas un uzņēmējdarbības jomās par kopējo attiecināmo izdevumu apjomu 311,4 miljoni eiro. Skaita ziņā tie ir 0,3% no visiem periodā noslēgtajiem projektu līgumiem.
Lielāko daļu jeb 19 projektus plānots pabeigt jau šajā gadā, bet pa vienam 2017., 2018. un 2019. gadā, izmantojot EK vadlīnijās sniegto iespēju. Kā jau iepriekš FM ir informējusi – vieni no pirmajiem un finanšu ziņā ievērojamākiem projektiem, kuros tika konstatēti projektu pabeigšanas noteiktos termiņos riski, ir Krievu salas infrastruktūras attīstīšanas un Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projekts. Šie ir tā saucamie “lielie” projekti, par kuru apstiprināšanu ir lēmusi EK.
Krievu salas projekts jau no tā ieviešanas sākuma ir uzskatīts kā augsta riska projekts. Tāpat tā īstenošanas laikā bijis daudz sarežģījumu un risinātas problēmas, piemēram, būvdarbu iepirkumu kavējums un izmaiņas tehniskos risinājumos, kā arī kavējumi līgumu ar stividoriem noslēgšanas procesā. Tāpat pozitīvā aspektā kravu apgrozījuma pieauguma dēļ tika secināts, ka uz Krievu salu ir iespējams pārcelt tikai ogļu kravu operācijas, kas ir galvenais vides piesārņojuma izraisītājs, bet nav iespējams, kā sākotnēji plānots, pārcelt citu beramkravu (izņemot ogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas operācijas. Tādēļ noteiktā termiņā 2015. gadā nav izdevies pilnībā sasniegt projekta galveno mērķi – izbūvēt jaunu ostas infrastruktūru Krievu salā un atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam Rīgas pilsētas attīstības plānam – atbrīvot Rīgas vēstures un kultūras centru turpmākai pilsētvides attīstībai, novērst vides degradāciju un vienlaikus saglabāt ostas konkurētspēju.
Šobrīd projektu plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām. Par šo situāciju, tās iespējamo risinājumu un īstenotāja Rīgas Brīvostas pārvaldes rīcības plānu jau 2015. gadā ir informēta arī EK, kura uzsvērusi, ka, lai projektam tiktu saglabāts piešķirtais ES finansējums, tā mērķi ir jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. martam. Projekta īstenotājs attiecīgi ir apņēmies projekta mērķu sasniegšanu pilnībā nodrošināt, atbrīvojot Andrejostas un Eksportostas teritoriju atbilstoši uz pabeigšanas brīdi spēkā esošam Rīgas domes Rīgas teritorijas plānojumam 2018.-2030. gadam. Balstoties uz minētā jaunā teritorijas plānojuma ieceri un izmainītiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, projekta īstenotājs paredz izmantot iespēju Eksportostas teritorijā virs plānotās Ziemeļu transporta koridora trases pārcelt beramkravu (izņemot ogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas un uzglabāšanas operācijas. Projekta īstenotājs ir apliecinājis Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai iestādei un FM kā vadošajai iestādei, kā arī EK, ka tādējādi projekta mērķi tiks sasniegti.
Savukārt par vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu ir panākta vienošanās ar EK par projekta sadalīšanu posmos, projektu pabeidzot 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros. Šobrīd tiek gaidīts EK oficiāls lēmums, apstiprinot šīs izmaiņas projektā. Aizkavēšanās un sarežģījumi projekta īstenošanā saistīti ar netipisku gudrona ķīmisko sastāvu un līgumstrīda rezultātā lauzto līgumu starp Valsts Vides dienestu un būvdarbu veicēju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2016. gada laikā jāsniedz informācija valdībai, lai pieņemtu attiecīgus lēmumus par projekta sekmīgas pabeigšanas finanšu un citiem aspektiem.
FM vērtē, ka viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc projekti netiek ieviesti laicīgi un atbilstoši plānotajam, ja neskata objektīvos apstākļus, ir nepietiekama īpaši lielo infrastruktūras projektu vadības kapacitāte, profesionalitāte, nepietiekami rūpīga projektu plānošanas fāze, kā arī neatbilstoša risku pārvaldība. Šiem riskiem tiek pievērsta uzmanība, veicot dažādus pasākumus, lai iespēju robežās proaktīvi novērstu negatīvās sekas. FM aicina visus potenciālos un esošo finansējuma saņēmējus, projektu īstenotājus īpaši atbildīgi un rūpīgi veikt ikvienu projektu īstenošanas soli, lai katrs projekts būtu sekmīgs un sasniegtu izvirzīto mērķi.
