Dzīvokļu īpašnieki Rīgā saņēmuši piedāvājumu izpirkt zemi zem savām mājām. Ko tas nozīmē?
foto: LETA
Daudzdzīvokļu mājas Purvciemā.
Bizness un ekonomika

Dzīvokļu īpašnieki Rīgā saņēmuši piedāvājumu izpirkt zemi zem savām mājām. Ko tas nozīmē?

LETA

Pagājušā gada nogalē vairāku dzīvokļu īpašnieki saņēmuši piedāvājumu no AS "Pilsētas zemes dienests" - izpirkt zemesgabalu domājamās daļas, šodien ziņo laikraksts "Segodņa".

Kā norāda uzņēmums, Saeimā aizkavējusies likuma pieņemšana par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Tiek norādīts, ka likumprojektā paredzēts noteikt zemes izpirkšanu par 118% no tās kadastrālās vērtība.

Dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlējās izpirkt zemi līdz 2017.gada beigām, bija iespēja to iegādāties lētāk par tās kadastrālo vērtību, bet līdz šī gada 30.martam - par kadastrālo vērtību.

Savukārt, kā norāda laikraksts, dzīvokļu īpašnieku aizstāvības biedrības aktīvisti uzskata, ka nevajagot steigties šo piedāvājumu pieņemt. Piemēram, neesot skaidrs, vai iegādājoties zemi, kas, iespējams, ir ieķīlāta, dzīvokļu īpašnieki neiegūs jaunas saistības.

LETA jau ziņoja, ka Saeimā turpinās diskusijas par Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu. Izskanējusi arī iespēja, ka situācijas risināšanās varētu iesaistīties valsts un pašvaldības.

Kopumā būtu vajadzīgs 14 miljonu atbalsts no valsts budžeta līdzekļiem laikā no 2020. līdz 2026.gadam.

Valdība septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) piedāvāto risinājumu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēt iespēju par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi.

Kā skaidroja ministrijā, likumprojektā paredzēts piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas risinājumu. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

TM piedāvātais risinājums paredz, ka lēmumu par zemes izpirkšanu pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot "par", līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina pašiem, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana, dzīvokļu īpašnieki izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu neatkarīgi no piespiedu nomas līgumā norādītās nomājamās zemes platības.

Iepriekš TM norādīja, ka piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā. Piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.