Ievērojami augusi Latvijas pārtikas ražotāju aktivitāte Ķīnas tirgū

Ziņojumā skaidrots, ka Ārlietu ministrija (ĀM) aktīvi atbalsta uzņēmēju sadarbību ar Ķīnu, Japānu, Indiju, Dienvidkoreju, Līča valstīm, Āfriku un Dienvidaustrumāziju. Ir ievērojami augusi Latvijas pārtikas ražotāju aktivitāte Ķīnas tirgū - produkcijas eksportam uz Ķīnu ir sertificēti 13 Latvijas piena un 33 zivsaimniecības uzņēmumi. Pateicoties kopīgam Ārlietu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta darbam, noslēguma fāzē ir Latvijas medus produktu sertifikācijas process Ķīnā, norāda ministrs.

Viena no galvenajām nozarēm Latvijas sadarbības ietvaros ar Ķīnu ir tūrisms. ĀM aktīvi strādā pie tā, lai palielinātu Ķīnas tūristu skaitu Latvijā, piemēram, vienkāršojot tūrisma vīzu noformēšanas procesu. 2016.gadā Ķīnas tūristu skaits Latvijā ir pieaudzis par aptuveni 60%. Tāpat efektīvi darbojas Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbība 16+1 formāta ietvaros, kas, ņemot vērā Latvijas dalības ES saistības, paver tiešu iespēju Latvijas politiskajam un ekonomiskajam dialogam ar Ķīnu.

"Paralēli šis formāts nodrošina lielisku uzņēmēju tikšanās iespēju. Latvija ir ieinteresēta attīstīt tranzīta kravu plūsmu uz un no Ķīnas, kā arī veicināt abpusēji izdevīgu tirdzniecību ar šo valsti. Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu veidojas sekmīgi. Ir ievērojami pieaudzis Latvijas eksporta apjoms. Kaut gan Latvijai joprojām saglabājas ārējās tirdzniecības ar Ķīnu deficīts, tomēr tā proporcija pēdējos gados ir ievērojami mainījusies par labu Latvijas eksportam," teikts ministra ziņojumā.

Tāpat sadaļā "Latvijas uzņēmējiem jaunie tirgi" uzsvērts, ka Latvija ir bijusi ļoti veiksmīga ārvalstu studentu piesaistīšanā Latvijas augstākajām mācību iestādēm. Īpaši sekmīga ir bijusi studentu piesaiste no Indijas. Indija ir viens no globālās tehnoloģiju attīstības epicentriem gan šobrīd, gan nākotnē. Latvijas interesēs ir stiprināt šo sadarbības jomu, tādēļ Latvija arī turpmāk to aktīvi darīs, gan rīkojot studiju iespējām Latvijā veltītus seminārus, gan atbalstot iespēju izmantošanu, ko rada starp abu valstu augstskolām noslēgtie sadarbības līgumi.

Savukārt informācijas tehnoloģiju uzņēmumu atbalstam ĀM ir veicinājusi Latvijas IT uzņēmumu zināšanas par iespējām e-pārvaldības jomā divās Latīņamerikas valstīs, Čīlē un Kostarikā. Šim mērķim sadarbībā ar ES Latīņamerikas fondu un ES programmu "Elan Biz", kas domāta ES ekonomiskās sadarbības veicināšanai ar Latīņamerikas valstīm, tika izstrādāts pētījums, un ar tā rekomendācijām iepazīstināti Latvijas uzņēmumi.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka Latvijas uzņēmumi ir ieinteresēti iesaistīties globālajās produktu ražošanas ķēdēs, un tas paver jaunas eksporta un transporta iespējas. Jau šobrīd uzņēmumi gūst labumu no 25 spēkā esošiem ES tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm, tostarp, ar Kanādu, Dienvidkoreju, Gruziju, Ukrainu un citām valstīm, norāda ministrs, piebilstot, ka Latvija atbalsta ES mērķi paplašināt šo sarakstu ar jauniem nozīmīgiem brīvās tirdzniecības līgumiem, tostarp noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu ar "Mercosur" bloka valstīm, Meksiku, Austrāliju un Jaunzēlandi.

Tikmēr Latvijas ekonomikas izaugsmei svarīgākais reģionālais tirgus ir Baltijas - Ziemeļvalstu (NB) tirgus, teikts ziņojumā, norādot, ka Latvijas kopējais eksporta un importa apjoms uz pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm vairākkārt pārsniedz Latvijas tirdzniecību ar jebkuru citu reģionu vai valsti. Latvijas uzņēmumi uz Baltijas un Ziemeļvalstīm eksportē ap 45% savu eksportpreču, un šis apjoms pieaug.

2018.gadā Latvija sāks pildīt Baltijas jūras valstu padomes prezidējošās valsts pienākumus. Latvijai ir būtiski, ka šī organizācija īsteno Baltijas jūras reģiona valstīm nepieciešamus praktiskus projektus, stiprinot reģiona ilgtspēju, drošību un identitāti. Prezidentūras ietvaros Latvijas prioritātes būs cilvēktirdzniecības novēršana un organizētās noziedzības apkarošanu reģionā, Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma veidošana un saglabāšana, kā arī Latvija aktīvi līdzdarbosies vīzijas un stratēģijas izstrādē Baltijas jūras reģiona attīstībai.

Vienlaikus, neraugoties uz ASV politikas izmaiņām brīvās tirdzniecības jomā, pārskatāmā nākotnē būtu jāatgriežas pie ES un ASV brīvās tirdzniecības un investīciju līguma noslēgšanas. "Šī ir viena no mūsu ārējās tirdzniecības prioritātēm gan ES, gan attiecībās ar ASV, un šāda vienošanās padziļinātu ES un ASV attiecību stratēģisko dziļumu," norādījis ministrs.