Maziem un vidējiem uzņēmējiem no jaunā gada pieaugs elektrības rēķini

No 2018. gada tiks diferencēts OIK slogs jeb visu elektrības patērētāju atbalsta maksājumu „zaļās enerģijas” ražotājiem. Mājsaimniecībām maksa par elektrību būšot pašreizējā līmenī, energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kas patērē daudz enerģijas, maksa samazināsies, bet zaudētāji būs mazie un vidējie uzņēmēji, kuriem nu elektrības rēķini pieaugs līdz 12 eiro mēnesī. Rēķinu pieaugums būs limitēts un tas nevarēs pārsniegt 12 eiro ikmēnesi.

Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka tas skars aptuveni 53 000 elektrības pieslēgumu jeb vairākus desmitus tūkstošu uzņēmēju. Kopumā tā papildus budžetā iekasēšot 3,9 miljonus eiro, kurus vēlāk valsts izmaksā zaļās enerģijas ražotājiem. Vidēji iznāk, ka vienam pieslēgumam sadārdzinājums būtu par 74 eiro gadā. Protams, tas ir tikai matemātisks aprēķins - vieniem tas būs lielāks, citiem mazāks, bet uzņēmēji nav priecīgi par papildus tēriņiem.

Kādas lauku galdniecības Kuldīgas novadā vadītājs Kasjauns.lv teica: „Tik tiešām nezinu, kā mainīsies mana uzņēmuma izmaksas nākamgad. Man nav naudas, lai algotu grāmatvežu armiju un menedžerus, nav laika sēdēt pie papīriem, jo ir jāstrādā – kā būs, tā būs... Kad saņemšu jaunos rēķinus, tad jau redzēšu, bet neko īpaši iepriecinošu nesaredzu. Būs lielāka minimālā alga, līdz ar to arī darba algas fonds pieaugs. Dārgāka kļūs degviela, un tagad arī elektrība! Desmit eiro tur, divdesmit šur un vēl trīsdesmit tur... Atsevišķi ņemot, katrs varbūt ir „pavelkams”, bet, ja visu saskaita kopā, tās varētu būt klusās šausmas. Kaut kā jau izvilkšu, bet neceru, ka nākamgad mana darbība kļūs lētāka, tieši otrādi.”

Endziņš intervijā Latvijas Radio teica: „Jau šobrīd Latvijā elektrības rēķini nav konkurētspējīgi ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, un rēķinu pieaugums mazinās konkurenci vēl vairāk, kas nav nekas labs”. Viņš valdības mēģinājumus risināt situāciju salīdzināja ar „Vinnija Pūka šauro bezizeju” – bija skaidrs, ka ir ļoti slikti un kaut kas jādara, lai elektrības rēķini ir konkurētspējīgi reģionā, taču, samazinot OIK slogu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, mazo uzņēmumu grupā vairākiem desmitiem tūkstošu uzņēmēju palielināt rēķinu „neizklausās labi”.

Vienlaikus Endziņš arī sacīja, ka pusgada garumā LTRK nevarēja saņemt no Ekonomikas ministrijas pietiekami detalizētus aprēķinus, kā reforma ietekmēs uzņēmumu grupas, un tagad uzņēmējiem ir bailes no nezināmā, kad saņems pirmo rēķinu februārī un būs pārsteigumi. Pagaidām gan vēl nav zināms kāds būs šis elektrības pārsteigums, bet katrs to var mēģināt aprēķināt internetā: www.eptirgotajs.lv/oik-kalkulators.

Pašreizējā ministrijas rīcība virzīt priekšlikumu uz priekšu un tad skatīties, „cik tas traki būs”, nav īsti pareiza pieeja, uzsvēra Endziņš. „Nezinu, vai kaut ko var mainīt līdz 1. janvārim, bet iespējami ātri būs jāmeklē risinājumi tajās kategorijās, kur pieaugums būs neadekvāts,” sacīja Endziņš.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”) teicis, ka jaunajā modelī elektrības rēķini pieaugs, bet tas nebūšot liels. OIK maksājumi pieaugs par  5%, dažiem, iespējams, par 20%, bet tie būšot daži desmiti eiro. „Tā nav milzīga izmaiņa,” mierināja un piebilda: „Visiem visu samazināt nav iespējams, to nevar izdarīt”.

Savukārt Endziņš bilda: „Uzņēmēji nav vainīgi pie tā, ka savulaik tika ieviesta ačgārna OIK sistēma, kas kļuvusi par nepamatotas peļņas avotu daļai cilvēku un slogu ikvienam no mums”.

Trešdien, 20. decembrī, problēmu, kas saistīta ar maksājumu par OIK skatīja trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tajā Ašeradens solīja, ka 2018.gada pirmajā pusē tiks veikts visu vairāk nekā 400 OIK saņēmēju audits, kura laikā tiks identificētas riska jomas un tiks izstrādāti ieteikumi normatīvu pilnveidošanai. Tas nozīmē, ka, iespējams, kaut kad nākotnē atkal varētu tikt spriests par OIK maksājumiem elektroenerģijas patērētājiem un tie varētu samazināties, bet tas nav akmenī cirsts solījums.