Aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojās negodprātīgi, saņemot kompensācijas pēc plūdiem
Daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Iespējamie krāpniecības gadījumi zināmi arī atbildīgajām institūcijām, taču zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) kļūdas valsts atbalsta izmaksas kārtībā neatzīstot. Šos gadījumus arī nav iespējams identificēt, jo kompensācijām nav noteikta pēckontrole, vēsta raidījums.
Valsts atbalsta apmēru atklāja tikai pēc pieteikto platību apsekošanas. Valdība lēma, ka kompensācijās kopā izmaksās gandrīz 15 miljonus eiro, turklāt sedzot gandrīz 72% no viena hektāra izmaksām. Par atsevišķām kultūrām tādējādi tika maksāti pat vairāki simti eiro, bet par kartupeļiem - vairāk nekā 1000 eiro par hektāru.
"Nevarēju iedomāties, ka būs tik lielas, ka tās kompensēs vairāk nekā noņemtā raža. To neviens nerēķināja. Kūlām un viss, jo tas ir mūsu darbs," raidījumam sacīja Krāslavas novada zemnieks Aleksandrs Korovackis, kurš kompensācijām nepieteicās. Līdzīgi rīkojās arī Mihails Petkevičs un Igors Vihņēvičs. Šie lauksaimnieki apsaimnieko pārsimt hektārus zemes.
Kā izskatās applūdušajā Latgalē piektdienas pēcpusdienā
Plūdi Latgalē.
"Kompensācijām nepieteicāmies, jo pēc tām prasībām tās platības it kā nederēja, jo zem ūdens tās nebija, it kā tikt tur varēja, jo nebija tādu dubļu, lai nekultu. Bet kult nebija ko, tāpēc ka viss sagāzās veldrē un sapuva," raidījumam skaidroja zemnieki.
Latvijas Lauku konsultāciju centrs (LLKC) lēš, ka Krāslavas novadā pieteikumus atsauca vairāk nekā puse zemnieku, jo viņi centās laukus tomēr nokult. "Daļa, kas tiešām mēģināja visu novākt un nesaņēma nekādas kompensācijas tikai zaudējumus, viņiem ir pamatots iemesls būt neapmierinātiem, jo it kā uz viņu rēķina tā summa tagad palika lielāka par tām nenovāktajām platībām," sacīja LLKC Krāslavas biroja vadītājs Ivars Geiba.
Raidījums skaidro, ka zemnieku neapmierinātības pamatā ir kontroles trūkums. Liela daļa zemnieku savas platība kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk neatsauca vai arī aizmirsa to izdarīt, līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla, vēsta raidījums.
"Visvairāk aizvaino, ka nebija otras kontroles. Teica, ka būs, bet nebija. Tas, ka ir cilvēki, kas saņēma un vēl novāca. Par to sāp sirds," radījumam sacīja Indras pagasta zemnieku saimniecības "Vaicuļevas avots" īpašnieks Petkevičs.
To, ka ir gadījumi, kad kompensācija izmaksāta par platībām, kuras bija iespējams nokult, atzīstot arī amatpersonas. "Šajā gadījumā es arī jūtos līdzvainīgs, ka esam viņus pierunājuši stingri ievērot šos kritērijus, un ir šaubas, ka citi varbūt nav izpildījuši šos kritērijus," radījumā norādīja Geiba.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sacīja, ka "tādi krāpšanās gadījumi ir vienkārši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, par kuriem varētu diskutēt, vai tur ir vai nav jāmaksā kompensācija".
"de facto" gan norāda, ka nav iespējams aplēst, cik no valdības piešķirtajiem 15 miljoniem izlietoti atbilstoši mērķim. Nauda jau izmaksāta un citu kontroļu vairs nebūšot. "Protams, šeit uz aptiekas svariņiem izsvērt laikam nebūs iespējams. Kāds ir vairāk ieguvējs, kāds ir vairāk zaudētājs. [...] Ko es citu varu pateikt, varbūt kāds nedaudz pārrēķinājās. Godīgs zemnieks pārrēķinājās," pauda Dūklavs.
Raidījuma norāda, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka nedz valdība, nedz par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts - kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas.
Lauksaimniekus pārstāvošajās organizācijās viedokļi par kompensācijām ir pretrunīgi. Tā organizācija, kas jau no pirmā brīža stāvēja cieši klāt ministrijai naudas dalīšanas procesā, ir daudz apmierinātāka, nekā tā, ar kuru atbalsta kārtība skaņota netika, vēsta raidījums.
Neskatoties uz daļas zemnieku neapmierinātību, ministrs kļūdas atbalsta organizēšanā neatzīstot. Savukārt atbalstu negodīgi saņēmušajiem arī nekas nedraudot. Vaicāts, vai ministrija vēl kā pārbaudīs izmaksātā atbalsta pamatotību un vai tiks lemts par kaut kādas naudas atņemšanu, Dūklavs radījumam atbildēja: "mēs vairāk neko nedarīsim".
