Cilvēki neizpratnē par sludinājumu, kurā "steidzami" tirgo, iespējams, Rīgas ielu bruģi

Pie foto ar bruģa paliktņiem kāds tvitera lietotājs vaicā:

Internetā ievietotā fotogrāfija mudinājusi citus sociālo tīklu lietotājus aizdomāties par to, kur tiek izmantots nolietotais ietvju segums.

Pēcāk tviterī parādījās arī fotogrāfijas no kāda sludinājuma, kas savukārt redzams vietnē “Facebook”.

Tajā - ar piebildi, ka “steidzami” - salīdzinoši lielos daudzumos tiek tirgots bruģis, kas vizuāli ļoti līdzīgs šovasar no atsevišķām Rīgas ielām demontētajam.

Satiksmes departaments uztic bruģi būvuzņēmumam

Portāls Kasjauns.lv sazvanīja bruģa pārdevēju, taču, pirms bija iespēja jautāt, no kurienes ņemts konkrētais ielas segums, tika paziņots, ka bruģis vairs neesot pieejams.

Interesējoties par vecā bruģa turpmāko likteni Rīgas domes Satiksmes departamentā, noskaidrojās, ka departaments atbildību par demontēto segumu deleģē uzņēmumam, kas remontē ielas.

“Noņemtais bruģis vairs nav lietojams atkārtotai ielu pārklāšanai un nav Satiksmes departamenta pārziņā. Tas tiek nodots remontdarbos iesaistītā uzņēmuma rīcībā utilizācijai. Citādi ir ar vēsturisko bruģi, kas tiek saglabāts, uzskaitīts un atkārtoti ieklāts,” skaidroja departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Una Ahuna-Ozola.

Par sludinājumu, kurā tiek tirgots lietotais bruģis, departamenta pārstāve sīkākus komentārus nesniedza - jo nekur neesot teikts, ka tas ir bruģis no Rīgas centra ielām.

Veco bruģi drupina šķembās

Lai noskaidrotu, kas tad īsti tiek darīts ar jaunā tipa lietoto bruģi (attēlos), kurš netiek uzskatīts par vēsturisku, portāls Kasjauns.lv vērsās pie būvniecības uzņēmuma, kas šobrīd veic ietvju Remontdarbus Rīgas centrā – AS “A.C.B.”
 
Kompānijas komunikācijas konsultante Maija Prozoroviča apstiprināja, ka “A.C.B.”, rekonstruējot ielas, vēsturisko granīta bruģi un bortakmeņus (ietves apmales) tik tiešām uzskaita un izmanto atkārtoti, tiesa gan, šajos remontdarbos, nav nācies īpaši daudz strādāt šāda veida ielas seguma noņemšanu.

“Savukārt lietotais jaunā tipa bruģis tiek demontēts un pārstrādāts. To sadrupina šķembās un pēcāk izmanto ceļu remontdarbos, šādi panākot, ka nolietotais materiāls tiek efektīvi utilizēts, nepiesārņojot vidi,” skaidroja “A.C.B.” pārstāve.

Rīgas dome soda būvdarbu veicējus

Iepriekš ziņots, ka Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu remontiem, piemērojot soda naudu 7400 eiro apmērā par katru kavēto dienu, informē Rīgas domē.

Remontdarbu beigu termiņš Brīvības ielas posmam no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai un Valdemāra ielas posmam no Zirņu līdz Laktas ielai pienāca 17. septembrī.

Tā kā konstatēts, ka būvdarbi nav pabeigti, dome darbu veicējam “A.C.B.” piemēroja soda naudu, kuras apmērs augs ik dienu līdz brīdim, kad darbi tiks pabeigti.

“Par divām dienām kopā sanāk jau 14 800 eiro. Par nedēļu būs 51 800 eiro. Ja kavēs divas nedēļas – 103 600 eiro. Matemātika vienkārša,” sociālajos tīklos komentēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Uzņēmums taisnojas – bijusi virkne neparedzētu apstākļu

AS “A.C.B.” projektu vadītājs Dāvis Serdāns aģentūrai LETA gan sacīja, ka uzņēmums respektē Rīgas domes priekšsēdētāja viedokli, tomēr vēlas norādīt, ka projekta izpildes gaitā ir bijuši vairāki iepriekš neparedzēti un neplānoti apstākļi, par kuriem, kā projekta izpildītāji, AS “A.C.B.” nebija informēti un ar kuriem nebija rēķinājušies.

“Ir saprotams, ka ielu remontdarbus savas infrastruktūras pilnveidei izmanto komunikāciju ierīkotāji, taču, parakstot līgumu, precīzi komunikācijas darbu apjomi nebija norādīti – tajā skaitā gan SIA “Rīgas ūdens”, gan AS “Sadales tīkla”, gan SIA “Lattelecom” darbi projektam bija neparedzēti. Gandrīz divas nedēļas bijām spiesti kavēt atsevišķu posmu, pat kvartālu ierīkošanu, jo Latvijā vienīgajam, projektā konkrēti norādītā betona bruģakmens piegādātājam bija problēmas ar ražotni,” skaidroja Serdāns.