Ekonomists: līdzšinējā izaugsmes tempā Latvija "noķers" Igauniju 2038. gadā

Pēc IKP rādītāja faktiskajās cenās Igaunija joprojām ir pirmajā vietā starp Baltijas valstīm, taču, vērtējot pēc pirktspējas paritātes, Lietuva jau ir apsteigusi Igauniju.

"Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir par 22% lielāks, nekā Lietuvā un par 27% lielāks, nekā Latvijā. Pieņemot, ka Igaunijas ekonomika katru gadu pieaug par 2%, bet Latvijas un Lietuvas - par 3%, tad Lietuva noķers Igauniju 2031. gadā, bet Latvija - 2038. gadā. Taču realitātē Baltijas valstu izaugsmes tempi būs krietni līdzīgāki," skaidroja Nestors.

Trīs Baltijas valstu ekonomisti diskusijā atzina, ka ikgadējais IKP pieaugums 3% apmērā atbilst potenciālajam pieaugumam ilgtermiņā, norādot, ka īstermiņā iespējami arī straujāki pieauguma tempi.

Visās trīs Baltijas valstīs dienaskārtībā atkal ir parādījusies ekonomikas pārkaršanas tēma. "SEB bankas" Lietuvā vecākais analītiķis Tadas Povilauskas sacīja, ka formālie rādītāji vēl nesignalizē par pārkaršanu, bet visās trīs valstīs atkal vērojamas atsevišķas pazīmes, kas liecina par riska zonas tuvošanos. "Atkal vienlaikus ir straujš algu pieaugums un inflācija, Latvijā un Igaunijā kāpj arī privātais patēriņš. Savukārt kreditēšanas tempos un nekustamā īpašuma jomā anomālijas pagaidām nav redzamas," norādīja Povilausks.

Latvijā un Igaunijā nākamgad stāsies spēkā vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, un arī Lietuvā plānoti vairāki pilnveidojumi, sacīja ekonomisti. Taču, vērtējot nodokļu sistēmu izmaiņas kopumā, visās trīs valstīs tās ir vērstas vienā virzienā - parādās izteiktākas progresivitātes pazīmes, tiek meklēti jauni risinājumi jaunuzņēmumiem un individuālajam darbam, kā arī pieaug likmes akcizētajām preču grupām.

Tiek plānots, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) Latvijā nākamgad būs 20%, Igaunijā plānotas divas likmes - 20% un 14% tiem uzņēmumiem, kuri regulāri izmaksā dividendes, savukārt Lietuvā UIN likme plānota 15% apmērā.

Ekonomisti arī informēja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes nākamgad plānotas Latvijā 21% un 12%, Igaunijā - 20% un 9%, bet Lietuvā - 21%, 15% un 5%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Igaunijā nākamgad plānots 20%, Lietuvā - 15%, bet Latvijā plānotas trīs IIN likmes - 20%, 23% un 31,4%.

"Nodokļu sistēmas Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgas, un valstis cenšas viena no otras pārņem labākos risinājumus. Visās trīs valstīs pastāv diskusijas par nodokļu progresivitāti. Taču neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai. Tajā pašā laikā valstis meklē iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi, veidojot uzņēmumiem atbalstošu nodokļu sistēmu. Tieši efektīva un ērta nodokļu sistēma ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas nosaka katras valsts pievilcīgumu investoriem un tās priekšrocības savstarpējā konkurencē," secināja "SEB bankas" Latvijas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ekonomisti atzina, ka no ārvalstu investora viedokļa, Baltijas valstis ir samērā viendabīgs reģions un visu trīs valstu ekonomikas ir ļoti savstarpēji atkarīgas. Katrai no valstīm atsevišķās nozarēs ir savas priekšrocības, taču ekonomiskie izaicinājumi ir kopīgi - sabiedrības novecošana, darbaspēka pieejamība un produktivitāte. Gašpuitis norādīja, ka produktivitātes pieaugums būs lēnāks nekā ienākumu pieaugums, kas rada riskus.

"SEB bankas" ekonomisti atzina, ka būtiska problēma ir arī demogrāfija - pēdējo 15 gadu laikā Igaunijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 6%, Latvijas - par 18%, bet Lietuvas - par 19%.

"Igaunijas priekšrocība ir tā, ka mums blakus ir Somija, kur strādā daudzi Igaunijas iedzīvotāji, taču brīvdienās viņi atgriežas mājās un nav pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs. Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji strādā galvenokārt Lielbritānijā, kas ir pārāk tālu, lai brīvdienās brauktu mājās, tāpēc iedzīvotāji emigrē," skaidroja Nestors.

Vienlaikus pazīmes rāda, ka Igaunija varētu būt sasniegusi tādu algu līmeni, pie kura iedzīvotāji izvēlas palikt, nevis doties peļņā uz ārzemēm - aptuveni 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Latvijā algas vēl ir 859 eiro, bet Lietuvā - 771 eiro. Ekonomisti pieļāva, ka vidējai neto algai pārsniedzot 1000 eiro, emigrācija no Latvijas un Lietuvas varētu samazināties.

Ekonomisti diskusijā norādīja, ka Baltijas valstīm ir kopīgi izaicinājumi arī citās jomās - izglītības sistēmas reforma, ieviešot gan modernu saturu, gan samērojot sarūkošo skolēnu skaitu ar skolu un skolotāju skaitu, kas samazinās daudz lēnāk.

Diskusijā tika norādīts, ka studējošo skaits informācijas tehnoloģijās (IT) un inženierzinātnēs Igaunijā jau ir līdzīgs ES vidējam rādītājam - 26%, kamēr Lietuvā tie ir 23%, bet Latvijā - 20%. Tiesa, Baltijas valstis ievērojami atpaliek no Vācijas, kur IT un inženierzinātnes studē 37%.

Tāpat ekonomisti ir vienisprātis, ka Baltijas valstīm ir jādomā par selektīvu darbaspēka importu, jo darbaroku trūkums jau drīzumā var kļūt par ekonomisko izaugsmi ierobežojošu faktoru.

Igaunijai ir izdevies izveidot savu reputāciju kā IT līderim, veiksmīgi nesot savus veiksmes stāstus starptautiskajā līmenī, atzina ekonomisti. Padziļināta ekonomiskā analīze gan apliecina, ka Latvija un Lietuva IT ziņā no Igaunijas daudz neatpaliek, un, piesaistot kaut vienu lielu, globāla līmeņa kompāniju savai valstij, jebkurai no tām izdotos IT jomā Igauniju noķert. Taču Igaunijas pieredze arī apliecina, ka vajadzīgo uzrāvienu industrijai var sniegt arī valsts pasūtījums, kas mobilizē industriju un izvirza augstus standartus.