Finanšu ministrija Danas Reiznieces-Ozolas vadībā nespēj ieviest kārtību iepirkumos. Varam zaudēt miljonus

Viņi tikai mierina, ka viss ir kārtībā, kaut gan Latvijas ekonomikai gar degunu var aiziet miljoniem eiro. Pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka ierēdņu nolaidības un valdības neizdarības dēļ nav pieņemti jaunie iepirkumu likumi, tādēļ Finanšu ministrija brīdinājusi valsts un pašvaldību iestādes uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz 5,225 miljonus eiro. Iepirkumu apturēšana var nopietni ietekmēt daudzas jomas, īpaši ceļu būves projektu realizēšanu. „Šī nolaidība var nest katastrofālas sekas Latvijas ceļu būves uzņēmumiem”, norāda laikraksts „Dienas Bizness”. 17. aprīlī beidzās divu ES iepirkuma jomas direktīvu pārņemšanas termiņš, kuru normas vēl līdz šim nav iestrādātas Latvijas likumos.

Ministrija aicina atlikt daudzmiljonu iepirkumus

Kaut arī jaunie likumprojekti valdībā iesniegti pērn, to pieņemšana ir iestrēgusi. Kāpēc, to Danas Reiznieces – Ozolas vadītā ministrija tā īsti paskaidrot nevar. Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr tālāka virzība to pieņemšanai nav notikusi, jo ir ļoti atšķirīgi viedokļi un saduras kardināli pretēji viedokļi. Tas nozīmē, ka pašlaik nevar izsludināt jaunus daudzmiljonu iepirkumus. Pašreizējie iepirkumi ir spēkā, bet nākotnē ir miglā tīta.

Danas Reiznieces – Ozolas vadītās ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis Kasjauns.lv mierināja: „Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. (..) Finanšu ministrija ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Šobrīd, lai nodrošinātu atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu, ir izstrādāti grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos. Savukārt jaunie likumprojekti tiks virzīti paralēli, tādējādi dodot iespēju turpināt diskusijas un nesaistot tos ar Latvijas saistību izpildi iepirkumu direktīvu pakotnes pārņemšanā”.

Te gan jāpiebilst, ka Finanšu ministrija pašvaldībām un Iepirkumu uzraudzības birojam steidzamības kārtā izsūtījusi vēstuli, kurā melns uz balta rakstīts: „No 2016. gada 18. aprīļa līdz brīdim, kad spēkā stāsies jaunie likumi (spēkā stāšanās prognozējamais laiks – šā gada rudens), aicinām, lai mazinātu iespējamos riskus, ka veiktie iepirkumi tiek atzīti par veiktiem neatbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, atlikt iepirkumu, kuros paredzamā līgumcena sasniedz vai pārsniedz Eiropas Savienības noteiktās līgumcenu robežvērtības, uzsākšanu”.  

Iepirkumu likumu grozījumi nekad nav virzījušies raiti

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile izveidojušos situāciju Kasjauns.lv skaidroja:

„Jāņem vērā, ka spēkā esošie publiskos iepirkumus regulējošie tiesību akti pārsvarā atbilst jauno ES iepirkumu direktīvu prasībām un lielākā daļa neatbilstošo normu saistītas ar elektroniskās saziņas, elektronisko katalogu, dinamisko iepirkumu sistēmu un citu inovatīvu iepirkumu tehniku ieviešanu un pilnveidošanu. Finanšu ministrija ir apzinājusi atsevišķus būtiskus jauno direktīvu noteikumus, kuru ievērošana būtu jānodrošina, lai izvairītos no iespējamām problēmām ES fondu apguvē, un ir sniegusi informāciju gan par jaunā Publisko iepirkumu likuma projekta iesniegšanu Valsts kancelejā, gan par likumprojektu sagatavošanu pašu nepieciešamāko grozījumu izdarīšanai esošajā Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.

Saistībā ar paustajām bažām par lielajiem būvdarbu projektiem un iespējamo ES finansējuma zaudēšanu gribu uzsvērt, ka projekti, kurus bija plānots īstenot 2016. gada vasarā, tika izsludināti krietni pirms direktīvu ieviešanas beigu termiņa un tiem briesmas nedraud - pasūtītājiem ir tiesības tos pabeigt atbilstoši pagaidām spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam. Tādēļ man nav pamata šobrīd uzskaitīt kādus projektus, kuros būtu reāls ES finansējuma zaudēšanas risks. (..)

Ņemot vērā manu līdzšinējo pieredzi saistībā ar publisko iepirkumu tiesību aktu projektu izstrādi un saskaņošanu, vēlos uzsvērt, ka neviens publiskos iepirkumus regulējošais likumprojekts nav virzījies raiti, jo šie tiesību aktu projekti vienmēr izraisījuši milzīgu interesi no dažādu institūciju un sociālo partneru puses, turklāt publiskajā iepirkumā pēc definīcijas saduras polāri pretējas pušu intereses, kas vienmēr ir kavējis likumprojektu virzību, prasot ievērojamu resursu, galvenokārt laika resursa, ieguldījumu no likumprojekta izstrādātāju puses”.