Putins pastiprina spiedienu uz Baltkrieviju, lai tā atteiktos no naftas kravu tranzīta caur Baltiju
Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib pastiprināt spiedienu uz Baltkrieviju, lai tā pārvirza naftas kravu tranzītu no Baltijas valstu ostām uz Krieviju, savukārt Lietuvas amatpersonas paudušas cerību, ka Minskas izvēli arī turpmāk noteiks ekonomiski, nevis politiski apsvērumi.
Kā izteicies Putins, kas trešdien Kaļiņingradas apgabalā piedalījās transporta infrastruktūras attīstības tematikai veltītā apspriedē, Krievijas naftas piegāde Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām jāsaista ar noteikumu izmantot Krievijas dzelzceļu un Somu līča ostas.
"Tas jāpārrunā krietni plašākā formātā. Baltkrievijas rūpnīcās taču tiek pārstrādāta mūsu nafta, citas tur nav un diez vai būs. Tādēļ mūsu naftas piegāde cieši jāsasaista ar attiecīgu mūsu infrastruktūras izmantošanu," viņš paziņojis.
Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas "Rossijskije žeļeznije dorogi" (RŽD) prezidents Oļegs Belozjorovs apspriedē skaidrojis, ka Baltkrievija to nevēlas, lai gan Krievija piedāvājusi visai būtiskas atlaides naftas produktu eksportam caur Krievijas ostām.
"Mēs Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām piedāvājām 50% atlaidi, tomēr pagaidām tās neizmanto nedz Ustjlugas, nedz Sanktpēterburgas ostu, bet savu produkciju eksportē caur Baltijas valstu ostām. Mēs cenšamies viņus ieinteresēt, bet viņi saka, ka noslēguši ilgtermiņa līgumus," viņš stāstījis.
Lietuvas valdība tikmēr norāda, ka ir gatava nodrošināt vislabākos nosacījumus Baltkrievijas tranzītam caur Klaipēdas ostu un pa Lietuvas dzelzceļiem.
„Baltkrievijas puse balstās uz ekonomiskiem apsvērumiem un transportē tur, kur izdevīgāk. Mēs nodrošināsim vislabākos nosacījumus. Uz visām kravām jāattiecina ekonomiskie, nevis politiskie kritēriji, te nedrīkst būt nekādas politikas," ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa ārlietu padomnieks Deivids Matuļonis.
Maskava cenšas panākt, lai Baltkrievija būtu pēc iespējas vairāk atkarīga no Krievijas.
"Ģeogrāfiski Baltkrievijai vest caur Klaipēdu iznāk tuvāk, nekā braukt uz ziemeļiem. Ekonomiski mūsu konkurētspēja ir lielāka, bet gadījumā, ja tas būs politisks lēmums, tam vairs nebūtu nekādas nozīmes," atzinis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta politologs Laurīns Jonavičs.
Krievijas naftas produktu eksports ir viena no svarīgākajām Baltkrievijas eksporta pozīcijām. Šie naftas produkti ir viena no nedaudzajām Baltkrievijas precēm, pēc kurām ir pieprasījums Rietumeiropā.
Naftas produktu eksporta jautājumā strīdi starp Baltkrieviju un Krieviju turpinās jau daudzus gadus. Pusēm rodas domstarpības par to, kā būtu sadalāmi ieņēmumi, Krievija arī vēlētos piedalīties Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumu privatizācijā, taču Minska cenšas tos paturēt valsts īpašumā.
"Piedāvājot eksportēt caur Krievijas ostām, Putins, protams, saskata ekonomisku izdevīgumu, turklāt tad viņš zina, cik tieši naftas produktu Baltkrievija eksportē," spriedis Jonavičs. "No Putina puses tas ir racionāls un loģisks piedāvājums. Grūti pateikt, ar ko tas beigsies, jo [Baltkrievijas prezidents Aleksandrs] Lukašenko allaž manevrē un cenšas nezaudēt iespēju gūt ieņēmumus no Rietumiem."
Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu apjomi šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn pieauguši par 6,5%, sasniedzot 28,99 miljonus tonnu, tai skaitā naftas produktu tranzīts caur Klaipēdas ostu sasniedzis 1,224 miljonus tonnu.
Šā gada pirmajos četros mēnešos, kad Maskavas un Minskas domstarpību dēļ Baltkrievijai tika ierobežota naftas piegāde, "Lietuvos geležinkeliai" mēnesī pārvadāja aptuveni 90 000-140 000 tonnu naftas, bet vēlāk kravu apjoms pieauga, pārsniedzot 230 000 tonnas, bet jūlijā tas sasniedza pat 260 000 tonnas.
