Grādīgos dzērienus Grenctālē pērk kastēm - nu arī lietuvieši masveidā brauc alkotūrismā uz Latviju
Pēc skarbajiem alkohola tirdzniecības ierobežojumiem mūsu dienvidu kaimiņvalstī lietuvieši sākuši masveidā pie mums braukt iepirkt stipro dziru, bet mēs pierobežā atveram aizvien jaunus dzērienu veikalus. Latvijā alkohols ir gan lētāks, gan vieglāk pieejams nekā Lietuvā.
Tagad jau ne tikai Ziemeļlatviju - Ainažus, Valku, Api un Alūksni - pārplūdina lētā alkohola cienītāji no Igaunijas un Somijas, bet arī Dienvidlatvijā bariem vien ierodas alkohola cienītāji no Lietuvas.
„Grenctālē nule atvērtajā „Alko 1000 Market” veikalā pēc lētā alkohola ierodas ne tikai pierobežas iedzīvotāji, bet to tur pērk arī visi, kas brauc garām,” raksta kaimiņvalsts portāls Delfi.lt un turpina: „Ieejot veikalā, uzreiz dzirdama lietuviešu valoda. Kāds laulāts pāris uz turieni atbraukuši no Pasvales. Viņi iepērk vīnu un alu ģimenes svinībām. Alus Latvijā ir divas reizes lētāks nekā Lietuvā, bet vīns un stiprie dzērieni par vairākiem eiro pudelē, stāsta viens no pircējiem. Viņš atzina, ka Lietuvā vairs nepirks alkoholu, jo līdz Latvijas veikalam ir jābrauc tikai 30 kilometri”.
Lielveikalā dzērienu cenas akcīzes dēļ ir ievērojami lētākas nekā Lietuvā. Alus skārdeni Grenctālē var nopirkt par 55 centiem, bet Lietuvā tā maksā 1,12 eiro. Pie tam skārdeni par desmit centiem kaimiņvalstī var nodot tukšās taras automātā. Un tā iznāk, ka lietuvietim alus skārdene izmaksā vēl lētāk – 45 centus. Savukārt 0,7 l skotu viskija maksā 11,49 eiro (Lietuvā – 18,89 eiro), bet puslitrs Krievijas šņabja – 5,99 eiro (Lietuvā – 8,99) eiro.
Laikraksts „Bauskas Dzīve” raksta, ka Grenctāles robežpunkts pārvērties par savdabīgu Latvijas vizītkarti:
„Grādīgos dzērienus tur tiešām pērk kastēm, ar tiem piekrāmē tirdzniecības ratus. Vairums pircēju sarunājas lietuviski. Dažbrīd tirgotavā sarodas tik daudz ļaužu, ka cits citu gāž no kājām. Pircēji vairumā ir lietuvieši. Kaimiņvalstī alkoholiskajiem dzērieniem noteiktā akcīzes cena mudina lietuviešus pēc grādīgā traukties uz Latviju.
Publiski tiek daudzināts: „Bauska – Latvijas dienvidu vārti”, „Maģistrāle A7 – ceļš, pa kuru Eiropa ienāk Latvijā”. Eiropietim, šķērsojot robežu, pirmā viņu sveicina liela lētā šņabja tirgotava. Tad ir maza, valsts standartiem atbilstoša ceļa zīme, kas liecina, ka esam iebraukuši Bauskas novadā”.
Pagaidām alkobiznesmeņi vēl nav apguvuši Lietuvas pierobežas tirgu tik pamatīgi kā pie Igaunijas pierobežas. Piemēram, Ziemeļatvijas alkohola lielveikalos piedāvājums brīžiem pat divkārt lielāks nekā Dienvidlatvijā. Te gan jāpiemin, ka atšķirībā no igauņiem lietuviešiem ir iespēja bez vīzas pēc lētāka alkohola doties arī uz Poliju.
Lietuvā alkoholam ir ne tikai lielāks akcīzes nodoklis, bet arī lielāki tirdzniecības ierobežojumi. Nule kaimiņvalstī pieņemts lēmums alkoholu pārdot tikai pircējiem no 20 gadu vecuma un tikai no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā (svētdienās – līdz trijiem pēcpusdienā).
