Apsūdzētais: "Krājbankas" likvidācijas procesu diriģē valdībā; airBaltic draud 75 miljonu eiro parāda atdošana
Bijušais SIA Baltijas Aviācijas sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu Latvijas Krājbankas maksātnespējas lietā, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklājis, ka Krājbankas administratoram tiek dotas norādes valdības līmenī, kā rīkoties ar dažiem īpaši vērtīgiem aktīviem, turklāt fiktīvās darbības ar prasījuma tiesībām pret airBaltic var novest pie aviokompānijas maksātnespējas.
„Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,” intervijā paudis Ziediņš. Viņš atgādina, ka policijā tiek veikta izmeklēšanu par iespējamu krāpšanu, fiktīvi Baltijas aviācijas sistēmu prasījuma tiesības 75 miljonu eiri apmēra pret airBaltic, nododot pašam airBaltic, kurš turklāt par šīm parādsaistībām maksātnespējas administratoram nemaksā praktiski neko.
Tiekot maksāti salīdzinoši nelieli procenti, bet saistību pamatsumma netiek maksāta, maksājumi nav jāveic piecus gadus vispār un visa summa būs nomaksājama 15 gadu laikā, fiktīvā darījuma detaļas atklājis Ziediņš. “Procenti, kas tiek maksāti Krājbankai, tiek noēsti ar administratora darbībām, izmaksājot administratora atlīdzības, sedzot maksātnespējas procesa izdevumus – absolūti nelietderīgi. Tajā pat laikā administrators varētu atgūt visu summu, izmaksāt to kreditoriem, un viss būtu kārtībā. Bet “Latvijas Krājbankas” administrators ir izvēlējies citu taktiku, kura nav izskaidrojama ar Krājbankas kreditoru interesēm, un nodevis bankas prasījuma tiesības izteikti ieinteresētai personai – pašam parādniekam pretī nepaprasot par to samaksu,” teicis uzņēmējs.
Viņš arī izteicis aizdomas, ka visas darbības attiecībā uz airBaltic parādu tiek noteiktas valdības līmenī. “Es ilgstoši nostrādāju Latvijas Krājbankas administratora vadībā. Visā darbības laikā, protams, ir bijuši signāli. Signāli no Unas Petrauskas (maksātnespējas administratora KPMG pārstāve), lai kā arī viņai to negribētos atzīt, kas ir centrālā persona Latvijas Krājbankas procesā. Centrālais lēmējs. Šie signāli ir nākuši tādā formā, ka “to liek darīt”, “tie liek nodot prasījuma tiesības “airBaltic”. No valdības puses. Respektīvi, ka šī rīcība nav vienkārši administratora iniciatīva, vai iniciatīva, izvērtējot kaut kādus juridiskos aspektus, bet prasījumu tiesību nodošana ir tieši saistīta ar valdību, ar valdības nostāju un valdības vēlmi noturēt prasījuma tiesības pašā “airBaltic”. Šeit ir jārunā par ļoti lielu Satiksmes ministrijas iesaisti. Iespējams, arī tā laika Ministru kabinetu,” paudis Ziedņš.
Intervijā norādīts, ka savulaik visas šīs darbības, kas tika veiktas ar prasījuma tiesībām pret airBaltic, tika pamatotas ar vēlmi pasargāt nacionālo aviokompāniju. Uz jautājumu, vai tomēr airBaltic šajā sakarā nedraud tiesvedības nākotnē, arī ņemot vērā Ziediņa liecības, viņš atbild: “Protams, ka draud. Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā. airBaltic situācija tāpat nav jauka un laba. Kaut kādu investoru piesaiste airBaltic ir saistīta tikai un vienīgi ar valsts atbalsta sniegšanu nacionālajai aviokompānijai. Jo Eiropas Komisijas lēmumi nosaka, ka airBalti finansēšana nav iespējama tikai un vienīgi no valsts līdzekļiem. Es nezinu pat, kas notiks, ja airBaltic investors ir piesaistīts uz tādiem nosacījumiem, ka ar airBaltic viss ir kārtībā, ka nav nekādu strīdu, ka airBaltic bilance ir laba. Ja tagad izrādīsies, ka tas viss absolūti nav tā, tur būs zaudējumu prasības. Tur būs prasības pret Latvijas valsti, pret airBaltic, prasības pret KPMG un KPMG administratora darbības apdrošinātāju. Summas ir milzīgas. Ir pat bail iedomāties, kas notiks, vai airBaltic pēc tā visa spēs noturēties uz ūdens. Šobrīd šo veikto pretlikumīgo darbību rezultātā airBaltic ir uz ūdens. Tādā ziņā airBaltic ir pasargāts. Es tiku nolīgts tieši Baltijas aviācijas sistēmas un airBaltic aizsardzībai. Un tas ir noticis. Taču tagad viss sāk izskatīties pavisam savādāk. Un tas ir tikai laika jautājums, kad nacionālā aviokompānija var arī pārstāt darboties.”
Viņu izbrīna Finanšu un kapitāla komisijas (FKTK) galējā neieinteresētība un kūtrums Krājbankas maksātnespējas procesā, jo tā pārstāv lielāko bankas kreditoru – Noguldījumu garantiju fondu, kuram teorētiski vajadzētu būt ieinteresētam pēc iespējas lielāku aktīvu atgūšanā, nevis prasījuma tiesību realizēšanas procesa vilkšana garumā parādnieka interesēs.
“Pieļauju, ka FKTK pati ir ciešā saistībā ar Latvijas Krājbankas procesu - ar tām pašām prasījuma tiesībām pret “airBaltic”. Un FKTK pašai visticamākais ir ieinteresētība, lai darbības, ko veica “Latvijas Krājbankas” administrators FKTK uzraudzības laikā, netiktu sevišķi afišētas vai publiskotas. Jo tas varētu būt atzīts kā uzraudzības trūkums, kā pārkāpums uzraudzībā,” izteicies Ziediņš.
Ziediņš ir pārliecināts, ka KPMG noteiktās izmaksas par bankas maksātnespējas procesa administrēšanu ir krietni pārspīlētas, turklāt process tiekot vilkts garumā, lai administrators varētu pretendēt uz pēc iespējas lielāku summu.
