Gašpuitis: izmaiņas ekonomikas politikā Rīgā gaidāmas līdz ar Eiropas fondu apsīkšanu

"Rīga bija un paliks valsts ekonomiskais centrs. Taču līdz šim pašvaldības fokuss bija ne tik daudz vērsts uz ekonomiskās vides veicināšanu un izaugsmi kā to veica citas pilsētas. Ļoti iespējams, ka līdzšinējais fokuss uz sociālo jomu un infrastruktūras projektu īstenošanu turpināsies. To ļaus Eiropas Savienības (ES) fondi," sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka,visdrīzāk, izmaiņas ekonomikas politikā Rīgā un arī citās pašvaldībās sāksies līdz ar ES fondu apsīkšanu.

"Rīgas potenciāla izmantošana ir svarīga visas valsts interesēs, jo apmēram 70% iekšzemes kopprodukta top tur un tās apkārtnē. Tas vai notiks paradigmu maiņa tomēr būs atkarīga no pašreizējās komandas. Taču ne mazāku lomu spēlēs arī neskaitāmi daudzi citi faktori," minēja Gašpuitis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka atbilstoši jaunākajiem Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem datiem pašreizējam Rīgas domes vadošajam politiskajam spēkam ""Saskaņa"/"Gods kalpot Rīgai" ("Saskaņa"/GKR) varētu būt izdevies saglabāt vairākumu galvaspilsētas domē, tomēr tas, visticamāk, zaudējis būtisku deputātu mandātu skaitu pašvaldībā.

Pēc balsu saskaitīšanas 156 iecirkņos no kopumā 158 šis politiskais spēks saņēmis 50,68% atbalstu. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās galvaspilsētas domē kopumā tika ievēlētas trīs partijas, "Saskaņa"/GKR saņēma 58,54% balsu, kas ļāva tai tikt pie 39 mandātiem.

Kā liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti, Rīgas domē kopā ar "Saskaņu"/GKR varētu būt ievēlēti politiskie spēki no vēl četriem sarakstiem - Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un "Latvijas attīstībai" (LA) apvienotā saraksta, kas saņēmis 13,71% vēlētāju atbalstu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ar 13,48% vēlētāju atbalstu, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ar 9,26% atbalstu un "Vienotības" ar 6,28% atbalstu.