3 liktenīgi mīti par īres līgumu - jeb lietas, par kurām dažkārt nepadomājam
Cilvēki, kuri ir iesaistīti īres attiecībās, nereti nonāk situācijā, kad tās kādai no pusēm sagādā vilšanos, galvas sāpes un – galvenais – finansiālus izdevumus. Īres līgumi visbiežāk tiek sagatavoti pašu spēkiem, piemērus meklējot internetā vai aizņemoties no draugiem. Beigās izrādās, ka tāds dokuments vienu vai pat abas puses ne tikai nepasargā, bet pat pakļauj lieliem zaudējumiem.
Kaut gan Latvijas klimatiskajos apstākļos nevar dzīvot ārā un mājokļa esībai ir svarīga nozīme ikviena dzīvē, ne katrs var iegādāties īpašumā māju vai dzīvokli. Gluži tāpat ne katrs vēlas kļūt par īpašnieku un uzņemties ar īpašuma uzturēšanu saistītās rūpes. Ko darīt? Īrēt dzīvojamo platību.
Nepatīkamas situācijas
Šķiet, ir tik pašsaprotami domāt, ka attiecības starp dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašnieku un šo telpu īrnieku veidojamas abpusēji izdevīgas un līdzsvarotas. Vai tā vienmēr ir?
Forumos internetā daudzas diskusijas veltītas situācijām, kad īrnieks, izrādās, maksājis tikai īres maksu, bet par komunālajiem pakalpojumiem nav norēķinājies. Vai tieši pretēji – īrnieks, atgriežoties mājās, atklāj, ka viņa iedzīve ir aiz durvīm, jo īpašniekam radušies citi plāni attiecībā uz mājokli, un līdzšinējais īrnieks tiek izlikts uz ielas bez diskusijām par viņa tiesībām uz laiku jauna mājokļa atrašanai vai jau samaksātās drošības vai īres maksas atgūšanu.
Mīts Nr. 1
Internetā pieejami līguma paraugi
Viens no svarīgākajiem ieteikumiem ir tomēr nepaļauties uz internetā atrodamām īres līgumu sagatavēm, bet arī vienošanos par telpu īri sagatavot pie notāra vai vismaz konsultēties ar juristu.
Diemžēl cilvēki īres attiecības uztver lielākoties kā kaut ko ļoti ikdienišķu, īpaši, ja runa ir par situācijām, kad viena privātpersona izīrē no citas privātpersonas, piemēram, dzīvokli. Taču arī tas ir darījums, un patiesībā nereti pat viens no nozīmīgākajiem, jo attiecas uz cilvēka dzīvesvietu, dzīves komfortu un ģimenes ikdienu.
Ir svarīgi, lai īres līgumā tiktu ievērotas un respektētas abu pušu tiesības un pienākumus. Tā tas notiek vienmēr, ja līgums tiek sastādīts pie notāra, jo notāra uzdevums ir līdzsvarot pušu intereses un padarīt darījumu daudz piemērotāku un izdevīgāku abām. Turklāt, slēdzot darījumu pie notāra, puses vienmēr tiek informētas par visām tiesiskajām sekām.
Mīts Nr. 2
Īres līgumu nav vērts reģistrēt zemesgrāmatā
Saskaņā ar Latvijas zemesgrāmatu datiem tajās 2016. gadā tika reģistrēti 1603 īres līgumi. Tas nav obligāti, taču ir vairāki iemesli, kāpēc ir vērts to darīt.
Tas nodrošina, ja gadījumā īpašnieks pārdod dzīvokli vai namu citam, tad jaunajam īpašniekam ir skaidrs, kādi un cik daudz īrnieki ir viņa jauniegūtajā īpašumā; ir skaidrs īres līguma saturs, īres maksas apmērs un izlikšanas noteikumi. Protams, dzīvojamās telpas īres līguma ierakstīšana zemesgrāmatā ir atkarīga no abu līguma pušu gribas. Tādējādi mazāk aizsargāti varētu būt īrnieki, kuri nevarēs vienoties ar izīrētāju par īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Visbiežāk par īres līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā puses pat neaizdomājas. Telpu īpašnieks visdrīzāk arī nav tas, kurš to piedāvās, jo, pirmkārt, īpašumu ar zemesgrāmatā ierakstītiem īres līgumiem grūtāk pārdot, otrkārt, īres ienākumi īpašniekam jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā un jāmaksā par tiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Mīts Nr. 3
Līgums kā notariāls akts ir lieka greznība
Īres līgumu pie zvērināta notāra iespējams sastādīt un slēgt arī kā notariālu aktu, paredzot, ka tas var tikt izpildīts tiesas sprieduma izpildes kārtībā. Tas dod lielāku drošību gan īpašniekam, gan īrniekam.
Piemēram, īres līgums kā notariāls akts ir nodrošinājums īrniekam, ka viņu nevarēs izlikt no dzīvokļa agrāk par līgumā noteikto termiņu. Tiesa, ar noteikumu, ka arī īrnieks ir izpildījis līgumā fiksētos pienākumus un saistības. Savukārt, ja īrnieks nemaksā īri, īpašniekam ir iespējas vērsties ar izpildu aktu pie tiesu izpildītāja par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā – bez ilgstošas tiesāšanās.
Notārs noteikti vērsīs uzmanību arī uz citiem nosacījumiem, kas būtu iekļaujami līgumā. Piemēram, pusēm mēdz būt katrai savi, atšķirīgi, pieņēmumi par to, kurš maksās īres naudu, kurš segs izdevumus avārijas situācijas, kā arī par īrnieka veiktajiem ieguldījumiem īpašumā. Ja tas viss tiks pārrunāts un fiksēts līgumā, tiks novērsta iespējamu konfliktu veidošanās nākotnē.
Noslēdzot īres līgumu notariālā akta veidā, zvērināta notāra atlīdzība tiek rēķināta procentuāli no kopējā īres maksas apmēra. Līdz ar to samaksa notāram ir atkarīga no īres maksas un noslēgtā līguma termiņa. Izpildu aktu taisīšana veido pusi no šīs atlīdzības.
Svarīgi:
• Pirms sākat sarunas par līguma noslēgšanu, obligāti noskaidrojiet, vai izīrētājs ir tiesīgs izīrēt konkrēto īpašumu. Viņam ir jābūt īpašniekam vai īpašnieka pilnvarotajai personai.
• Nekautrējieties kopā ar izīrētāju sastādīt pieņemšanas un nodošanas aktu, kurā konstatēts telpu stāvoklis, platība, santehnikas un citu iekārtu tehniskais stāvoklis, kā arī skaitītāju rādījumi.
• Atcerieties, ka īres līgums ir noslēdzams tikai rakstiskā veidā.
• Īrniekam ir tiesības veikt labojumus piedāvātajā līguma projektā un parakstīt vienīgi abpusēji pieņemamu, izdevīgu un likuma prasībām atbilstošu līguma redakciju.
• Nekādā gadījumā neparakstiet līgumu, pirms neesat to rūpīgi izlasījis!
Vairāk informācijas par to, kam noteikti jābūt iekļautam īres līgumā, var atrast Latvijas Zvērinātu notāru padomes mājaslapā: latvijasnotars.lv/lv/notary/kam_jabut_ires_nomas_liguma/.
