Ražotājiem jāgatavojas plašiem benzopirēna mērījumiem kūpinājumos
Zemkopības ministrija šogad plāno vākt datus par benzopirēna līmeni Latvijas kūpinājumos, lai sagatavotos diskusijām par nacionālās atkāpes saglabāšanu pēc 2017.gada septembra, pastāstīja ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.
Viņa atgādināja, ka līdz 2017.gada septembrim Latvijai ir dots ir triju gadu atlaides periods tam, lai kūpinātu gaļu, kūpinātās gaļas produktus, kā arī kūpinātās zivis un zivju produktus varētu ražot ar augstāku benzopirēna normu nekā vairumā citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. "Tā kā 2017.gads vairs nav tālu, mums šajā gadā ir plānota informācijas vākšana par aktuālo situāciju, kas notiek ar kūpinājumiem, jo mums ir jāsagatavojas diskusijām, lai mēs varētu uzturēt nacionālo atkāpi uz nākamo laika periodu," sacīja Matuzale.
Viņa piebilda, ka jautājums par nacionālās atkāpes uzturēšanu attiecībā uz benzopirēna normām īpaši skar mazos ražotājus un mājražotājus.
2014.gada 1.jūlijā Eiropas Komisijas (EK) Pastāvīgās komitejas sēdē Briselē tika pieņemta EK regula, ar kuru atsevišķām ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzopirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos. Regula par nacionālo atkāpi stājās spēkā 2014.gada 1.septembrī un tiks pārskatīta pēc trim gadiem.
Tāpat ziņots, ka EK 2014.gada 1.septembrī plānoja ieviest jaunas prasības kūpinātas gaļas un zivju ražošanā, izņēmums bija šprotes, kurām benzopirēna normas paliktu iepriekšējā līmenī. Atļauto benzopirēna normu kilogramā produkcijas EK plānoja samazināt no pieciem līdz diviem mikrogramiem, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summu kilogramā produkcijas - līdz no 30 līdz 12 mikrogramiem.
