Šuvējas pelnot 600 latu mēnesī, bet nav, kas strādā
Šūšanas uzņēmumos visā Latvijā katastrofāli trūkst kvalificētu darbinieku. Šī iemesla dēļ uzņēmumi spiesti atteikties no ārvalstu pasūtījuma, informēja Vieglās rūpniecības asociācijas vadītājs Guntis Strazds. Ir vajadzīgas 200 – 300 šuvējas.
Šuvēju trūkst Liepājā, Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Rīgā. Lai gan laba šuvēja nopelna 500, 600 latu mēnesī uz rokas, neesot kas strādā. Kuru katru bezdarbnieku pie iekārtām nevar laist, bet par valsts līdzekļiem pusgadu apmācītajiem bezdarbniekiem neesot pienākuma palikt strādāt uzņēmumā.
„Ja nav līguma, ka pēc apmācībām uzņēmumā jānostrādā gads vai divi, cilvēki aiziet. Iemācās apšūt sevi un ģimeni, šuj mājās vai aizbrauc uz ārzemēm. Sākumā mēs šuvējai nevaram maksāt lielu algu, kādu pusgadu viņa pilda 50,60 un 80% no normas un saņem minimālo algu un tikai pēc tam sāk pelnīt 250, 300 un vairāk latu. Kad ir apjoms, šuvēja nopelna ļoti labi. Līgumu nevarot rakstīt, jo tas esot antidemokrātiski. Rezultātā ir liels bezdarbs, bet nav kas strādā.” Nereti esot tā, ka sievietes apgūstot šuvējas arodu un aizbraucot strādāt uz ārzemēm. Nopietnas apjomīgas bezdarbnieku apmācību programmas gan neesot bijis, tāpēc vieglās rūpniecības pārstāvji tiksies ar Labklājības ministrijas amatpersonām, lai pārrunātu iespēju apmācīt lielāku skaitu bezdarbnieku.
Strazds uzskata, ka cilvēkus sabojājusi 100 latu programma – varot sēdēt, padzenāt lapas un saņemt simt latus, priekš kam strādāt. Šobrīd arodskolās apmācot tērpu konstruktorus un modelētājus, kas līdz vienkārša šuvēja līmenim nenolaižoties. „Būtu labi, ja pēc 9.klases dažās skolās jauniešiem paralēli vidējās izglītības programmai iemācītu arī arodu, piemēram, šuvēja. Tagad neviens negrib mācīties vienkārši par šuvēju, jo pēc skolas beigšanas nevienam jaunietim nav sapnis kļūt par parastu strādnieku, visi grib skanīgus nosaukumus,” saka asociācijas vadītājs.
Strazds saka, ka apģērbu eksports pērn salīdzinot ar 2009.gadu pieaudzis par 12%, šogad tiek plānots pieaugums 8% apjomā, tomēr 2007.gada līmeni būs iespējams sasniegt ne agrāk kā 2012.gadā. Pieprasījums esot gan pēc funkcionālajiem jeb darba apģērbiem, gan pēc veļas un virsjakām. Atliek tikai meklēt darbiniekus un strādāt.
Evija Hauka
