Baltijas jūrā kuģos ar gāzi
Kuģošanai izmantotā dīzeļdegviela ir netīra un piesārņo gan jūru, gan gaisu, tāpēc ir iecere mums tik mīļajā Baltijas jūrā noteikt un ieviest sašķidrināto dabasgāzi kā vienīgo pieļaujamo kuģu degvielu.
Par to, atsaucoties uz Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ģenerāldirektoru Janu Lundinu, informē laikraksts "Diena". Izvēloties gāzi kā kuģošanai izmantojamu degvielu, pēc Lundina teiktā, esot jāņem vērā, ka Baltijas jūrā notiek ap 10% no visas pasaules kuģniecības - tā ir ļoti liela intensitāte. Puse no Krievijas naftas eksporta notiek pa Baltijas jūru.
Arī ūdens apmaiņa jūrā ir ļoti slikta, kā rezultātā veidojas liels piesārņojums. BJVP ir iesaistīta tieši ilgtspējīgas politikas un vides jautājumos. Jāuzsver, ka mēs gan nedublējam Helsinku komisijas darbu ūdens kvalitātes uzraudzībā. Mūsu darbība saistās tieši ar kuģniecību un pašu valstu aktualitātēm, t. i., jau uz sauszemes, skaidro Lundins.
BJVP vadītājs uzsver, ka reģionālā vai pat globālā līmenī būtu jāmaina regulas. "Pagaidām strādājam pie standartu celšanas jautājuma Baltijas jūras mērogā. Jautājums, protams, ir, kurš par to maksās? Tas vēl tiks apspriests, bet galvenais ir vienots koncepts," piebilst Lundins.
Pakāpeniski tas attieksies uz jebkuru kuģi, kas gribēs kuģot šai reģionā. Viņš uzskata, ka ir jābūt līdzsvaram, lai Baltijas jūras kuģus nepadarītu konkurēt nespējīgus globālajā tirgū, un otrādi. "..ja izdotos to pieņemt ANO līmenī visā pasaulē, problēmu nebūtu. Turklāt, ja tev ir "tīrs" kuģis, tas konkurētspēju var arī celt, jo daudzas pasaules ostas daudz labprātāk gribēs uzņemt tieši tevi. Tā kā tam var būt arī labvēlīga ietekme uz visa reģiona konkurētspēju," uzskata Lundins.
Pašlaik pie jūras lietu politikas strādājot ekspertu grupa no visām Baltijas jūras dalībvalstīm, grupās tiekot apvienotas institūcijas un atsevišķi cilvēki dažādiem kopēji derīgiem darbiem un idejām - gan valdības, gan nevalstiskās organizācijas un akadēmiskās pētniecības pārstāvji.
LETA/Foto:AFP
