Apdrošinātāji prasa atklāt klientu diagnozes

Laikraksts vēsta, ka klientu diagnozes prasa atklāt apdrošinātāji "BTA" un "Baltikums" - apdrošinātāji šādi rīkojas, lai pārliecinātos par ārstēšanas izdevumu pamatotību. «Mūsu uzņēmums ir noslēdzis darbinieku veselības apdrošināšanas līgumu ar kompāniju  "BTA ", un mums ir apdrošināta gan ambulatorā, gan stacionārā aprūpe. Pirms pāris dienām apmeklēju savu ārstu viņa privātpraksē, kas nav noslēgusi līgumu ar  "BTA", samaksāju par vizīti un saņēmu apzīmogotu čeku, kuru iesniedzu kompānijā  "BTA", lai apdrošinātāji veiktu tā apmaksu. Man atteica – ar atrunu, ka neesmu apdrošināšanas kompānijai  "BTA" iesniegusi ārstniecības iestādes izrakstu ar diagnozi. Kopš kura laika ir noteikts, ka šī konfidenciālā informācija, kas ir tikai manā un mana ārstējošā ārsta rīcībā, būtu jāizpauž apdrošināšanas kompānijai?,"  "Neatkarīgajai" pastāstījusi kāda jaunā sieviete. Viņasprāt, tas ir viņas cilvēktiesību pārkāpums – pieprasīt izpaust trešajām personām tik sensitīvu informāciju, kāda noteikti ir viņas diagnoze.  "Neatkarīgā" raksta, ka  šī sieviete nav vienīgā, kas ir neizpratnē par šādu situāciju: redakcija saņēmusi jau vairākus zvanus par šo tēmu.

Pirms gada, apmeklējot to pašu ārstu un tajā pašā medicīnas iestādē, jaunās sievietes iesniegtais čeks tika apmaksāts bez diagnozes pieprasīšanas. Taču šoreiz no kompānijas  "BTA " saņēmts atteikums: «Ņemot vērā Jūsu apdrošināšanas polises (Nr.xxx) nosacījumus, atlīdzību lietā Nr.yyy tika pieņemts lēmums atteikt izmaksāt atlīdzību  15 latu apmērā, pamatojoties uz to, ka atlīdzības lēmuma pieņemšanai nepieciešams medicīnas iestādes izraksts ar diagnozi.»

Laikraksts noskaidroja, ka apdrošināšanas sabiedrība "Seesam" neinteresējas par savu klientu diagnozēm: lai apmaksātu medicīnisko pakalpojumu, kompānijai  "Seesam " nepieciešams tikai kases čeks un veiktās manipulācijas nosaukums. Tikpat neziņkārīga ir apdrošināšanas sabiedrība  "Balta". Tās darbiniece personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja Linda Juhna pastāstīja, ka kompānija  "Balta" nepieprasa atklāt, ar ko viņu klients sasirdzis, nepieciešams vien kases čeks un pakalpojuma apraksts.

Savukārt sabiedrība  "Baltikums" rīkojas līdzīgi kā  "BTA": tā vēlas zināt, kas īsti nogāzis viņu klientu. Bet viss sākas ar to, ka jelkāda uzņēmuma vadība, kas vēlas veselīgi apdrošināt savus darbiniekus, paraksta vienošanos ar apdrošināšanas kompāniju, atļaujot apstrādāt savu darbinieku – kompānijas klientu – sensitīvos datus. Un nav jau tā, ka šīs apstrādes atļauja tiek dota nelikumīgi vai slepeni: darbinieki, saņemdami veselības apdrošināšanas plastikāta kartīti, paši parakstās, piekrizdami apstrādāt savus datus. Kad notiek konkrēta medicīniska manipulācija, klients (pacients) rakstiski atļauj apdrošināšanas kompānijai apstrādāt savus sensitīvos datus, un līdz  "Baltikumam" nonāk vien klienta (pacienta) diagnozes kods, proti, tikai ciparu un burtu savienojums, piemēram, B26.2 vai K25.0, tātad – ne diagnozes nosaukums, kuru vienkāršais kompānijas darbinieks nemaz nevarot tik viegli atšifrēt.

Apdrošināšanas kompānija  "BTA" sniedza skaidrojumu, kāpēc tā sākusi pieprasīt diagnozi no saviem klientiem. «Pacienta tiesību aizsardzības likums regulē specifiski pacienta un ārsta attiecības. Ārstniecības personām ir aizliegts izpaust pacienta datus bez pacienta piekrišanas trešajām personām, savukārt pacientam ir tiesības pieprasīt visu ar viņa veselību saistīto informāciju. Šis likums neregulē apdrošinātāja un apdrošinātās personas (klienta) savstarpējās attiecības. Taču apdrošinātājs arī nepieprasa informāciju no klienta ārstējošā ārsta vai cita medicīnas personāla, bet to viņam sniedz pats klients saskaņā ar abpusēji parakstīto apdrošināšanas līgumu,» skaidroja  "BTA" Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece.

Tas viss esot tādēļ, lai apdrošinātājs pārliecinātos par apdrošinātā riska iestāšanos. Saņemot veselības karti, apdrošinātā persona parakstās, ka «atļauj  "BTA" kā sistēmas pārzinim, personas datu saņēmējam un personas datu operatoram apstrādāt apdrošinātā datus, tajā skaitā sensitīvus personas datus un personas identifikācijas (klasifikācijas) kodus saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīviem aktiem apdrošināšanas risku kotēšanai». Līdzīgi nosacījumi  "BTA" ir arī tad, kad persona paraksta atlīdzības pieteikuma formu.

Tiesībsarga biroja Tiesību nodaļas juriskonsulte Inga Zanenberga apliecināja, ka situācija nepārprotami ir saistīta ar personas datu aizsardzību. «Taču ir jāzina, kāds ir uzņēmuma noslēgtais līgums ar apdrošinātājiem,» viņa piebilda, «turklāt arī pašam darbiniekam jāzina, ko viņš paraksta. Likums nosaka, ka sistēmas pārzinis nedrīkst izpaust personas sensitīvos datus trešajām personām.» Tomēr dzīvē var gadīties visādi.

Zanenberga atzina, ka apdrošināšanas sabiedrību mērķis ir saprotams: tās grib kontrolēt savus klientus, bet – galvenais – tās, kā ikviens uzņēmums, vēlas strādāt ar peļņu, tāpēc dara visu, lai izmaksātu pēc iespējas mazākas summas saviem apdrošināmajiem. Arī šis gadījums pieskaitāms sadaļai «maksāsim mazāk», jo, kā neoficiāli apliecināja kādas apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, ir slimības, kuru ārstēšanu tā vai cita kompānija vairās apmaksāt, kaut arī ir noslēgts veselības apdrošināšanas līgums. Tāpēc arī tās vēlas zināt diagnozi. Šādu iejaukšanos personas privātajā dzīvē var uzskatīt par amorālu, taču diemžēl ne par nelikumīgu, vēl jo vairāk tāpēc, ka apdrošināmā persona pati ir parakstījusi šo līgumu.

Savukārt Veselības inspekcijas vadītāja vietniece kontroles jautājumos Valentīna Berga strikti iestājās par pacienta (klienta) tiesībām: «Nekādā gadījumā no cilvēka nedrīkst pieprasīt diagnozes atklāšanu! Uz čeka jābūt tikai vārdam un uzvārdam, kā arī konkrētā pakalpojuma nosaukumam, piemēram, rentgena caurskate vai asins analīzes. Vai tad tiešām sievietei nāksies arī aborta papīru atnest?! Arī diagnožu kodus nedrīkst atklāt: tos var viegli atšifrēt. Pacienta tiesību likums skaidri nosaka attiecības ar apdrošināšanas sabiedrībām. Apdrošinājuma ņēmējiem ieteikts turpmāk izvēlēties īsto apdrošināšanas sabiedrību un skatīties, ko viņi paraksta, savukārt apdrošināšanas kompānijām – savas finansiālās problēmas risināt ar citiem likumīgiem, toties mazāk amorāliem paņēmieniem.