2011. gada 27. martā, 17:34

Degviela Latvijā ir labāka nekā Vācijā vai Krievijā

Jauns.lv

Neatkarīgā laboratoriskā pētījumā, noskaidrojot, kurā degvielas uzpildes stacijā (DUS) pirktais 95. markas benzīns ir visekonomiskākais un līdz ar to arī vislabākais, uzvarēja „Trest” tīklā pirktā degviela.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Alternatīvo degvielu zinātniskā laboratorija kopā ar laikrakstu „Diena” veica sešu dažādās DUS pirktā 95. markas benzīna parauga pārbaudes, lai noskaidrotu, kurai degvielai ir mazākais patēriņš un, kurā DUS pirktai benzīns līdz ar to ir visizdevīgākais.

Eksperimentā tika pārbaudītas trīs Latvijas (Ogres „Lukoil”, Rīgas „Statoil” un Rīgas „Trest”), divi Vācijas ( „Shell” un „Total”, abi Berlīnē) un viens Krievijā („Surgutņeftegaz” Pleskavas apgabalā) DUS pirktā 95. markas benzīna paraugs.

Vācieši stabili zaudē

Lai arī Lauksaimniecības universitātē veiktā testa rezultātā ir iespējams iegūt precīzus un objektīvus datus ar ļoti nelielām kļūdām, tomēr, kā paskaidroja pētnieks Vilnis Pīrs, ekspertīzē iegūtie rezultāti nav uzskatāmi par oficiāliem. Divas dienas universitātes laboratorijā veica testus. Visos veiktajos pārbaudījumos Vācijā iegādātās „Shell” un „Total” degvielas izkonkurēja pašmājās nopērkamais benzīns. Turklāt divos pārbaudījumos no pieciem „Total” zīmola degvielas paraugs uzrādīja sliktākos rezultātus.

Arī no Krievijas atvestais „Surgutņeftegaz” zīmola benzīns nevienā no pārbaudēm neuzrādīja labākus rezultātus par Latvijas degvielām. Turklāt tieši šis paraugs vienā pārbaudē, pie konstanta ātruma pilsētas režīmā (50 kilometri stundā), ierindojās pēdējā vietā.

Eksperiments apgāza mītu, ka Vācijā pirktai degvielai ir mazāks patēriņš. Jāteic, ka autovadītāji dažādos interneta portālos bieži salīdzina Latvijā tirgoto degvielu ar citu Eiropas valstu degvielu. Ar īpašu skepsi autovadītāji pašmāju degvielu salīdzina tieši ar Vācijā tirgoto, paužot, ka tur iegādātā degviela ir ar mazāku patēriņu

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Uldis Saknis par ekspertīzes rezultātiem nav pārsteigts. Viņš saka: „Vācijā pārdošanā ir benzīni, kuru sastāvā ir nevis pieci procenti bioetanola, kā tas ir pie mums, bet ir arī pieejams benzīns ar desmit procentu bioetanola jeb spirta piejaukumu.” Izmantojot spirtu degvielās, patēriņš pieaug – spirtam ir mazāka enerģētiskā vērtība, tāpēc nepieciešama lielāka enerģija, lai automašīnu izkustinātu no vietas.

Pārsteigumu sagādā degvielas mazumtirgotājs „Trest’

Pārsteigumu eksperimenta veicējiem sagādāja kāds samērā neliels Latvijas degvielas mazumtirgotājs – „Trest”. Tā tirgotais benzīns pārliecinoši ierindojās pirmajā vietā četrās no piecām pārbaudēm. Pats „Trest” ekspertīzes rezultātus tieši nekomentēja, taču norādīja, ka degvielas uzpildes stacijās izmantotais benzīns tiek iepirkts no pašmāju vairumtirgotājiem, tādiem kā „Mažeiķu nafta tirdzniecības nams”, „Neste Latvija” un „Latvija Statoil”. „Nekādus piejaukumus (benzīnam) nepievienojam, jo iepērkam gatavu degvielu tirgošanai, kura, savukārt, atbilst visiem Latvijas Republikas standartiem un prasībām,” teica „Trest” pārdošanas vadītāja Evija Ratniece.

Savukārt „Statoil” komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis nenoliedz, ka viņu tirgotai degvielai tiek pievienoti piemaisījumi: „Statoil” naftas terminālī degvielām klāt pievieno īpaši „Statoil” izstrādātas piedevas, lai palielinātu dzinēju efektivitāti un samazinātu degvielas patēriņu.” Taču, kādas tieši vielas tiek pievienotas, uzņēmuma pārstāvis neatklāja, jo tā esot konfidenciāla informācija. Vien atklāja, ka šā gada pirmajos mēnešos uzņēmums pārsvarā iegādājies degvielu poļu „PKN Orelan” rūpnīcā Lietuvā, kas ir plašāk zināma kā „Mažeiķu naftas” rūpnīca.