Inovatīvo zāļu ražotāji plāno pamest Latvijas tirgu

Šādu viedokli diskusijā par kompensējamo medikamentu sistēmas attīstību pauda farmācijas kompānijas "Sanofi aventis" komercdirektore un Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas valdes locekle Anda Blumberga.

"Inovatīvajiem ražotājiem bizness Latvijā ir ļoti riskants. No mātes kompānijas jūtams, ka tā raugās uz Latviju ar jautājumu, kādēļ te vispār ir jāstrādā. Jaunus medikamentus šeit ieviest nevaram, turklāt cenas tiek spiestas uz leju, lai būtu vismaz trešās zemākās Eiropas Savienībā (ES)," akcentē Blumberga.

Vienlaikus viņa arī norāda, ka pastāv risks, ka vietējās lieltirgotavas var sākt izvest zāles uz citām ES valstīm, līdz ar to Latvija apdraudot pārējo Eiropu ar savām zemajām cenām.

"Biznesa perspektīvas te ir ļoti, ļoti pesimistiskas. Un tas ir raksturīgi inovatīvo zāļu nozarē kopumā," uzsvēra Blumberga.

Savukārt veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS) iebilda, ka kompānijām jāpārskata mārketinga izdevumi un jāmeklē ietaupījumi tur.

Pēc Blumbergas teiktā, patlaban oriģinālmedikamentu ražotāji Latvijā ir spiesti izņemt no apgrozības osteoporozes, kardioloģijas, onkoloģijas medikamentus, kas, kaut arī inovatīvi, nav pieejami vietējiem pacientiem, jo tos neiekļauj kompensējamo zāļu sarakstā.

"Koncentrēšanās uz vislētākajiem medikamentiem Latvijā neveicinās progresu. Latvijā nebūs vislabāko medikamentu - būs vislētākie," sacīja Blumberga.

Bārzdiņš norādīja, ka patlaban veselības aprūpes budžetā notiekot atgriešanās pie 2006.gada budžeta apjoma.

"Arī tad Latvijas medicīna bija labā līmenī. Taču patlaban esošajā situācijā nevaram tiekties tikai uz pašu dārgāko, pirms neesam kārtīgi izmantojuši lētākās alternatīvas. Lai ko arī ražotāji teiktu, no tirgus viņi neaizies un arī nedrīkst aiziet," uzskata ministrs.

Arī farmācijas kompānijas "Gedeon Richter" pārstāvniecības Latvijā vadītāja un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētāja Evita Jaunzeme atzina, ka Latvijas tirgus situācija nav vienkārša.

"Ar bažām raugāmies uz to, kā veidosies veselības nozares budžets, kā arī uz iespējamo starptautiskā nosaukuma rakstīšanu receptēs, jo tā varētu palielināt dažādas izmaksu pozīcijas. Taču kopumā kompensējamo zāļu sistēmā ir nepieciešama attīstība, un ir jāievieš jauni medikamenti," pārliecināta ir Jaunzeme.

Jau ziņots, ka patlaban šā gada kompensējamo zāļu budžetā jau vērojams deficīts. Līdz ar to, ņemot vērā pērn panākto vienošanos, farmācijas nozarei nāksies to solidāri segt.

Kā ziņots, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts kompensētos medikamentus arī pēc veselības budžeta samazināšanas un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas, tika sāktas sarunas ar zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem par iespējamiem problēmas risinājumiem, panākot vienošanos, ka šogad ražotāji un lieltirgotāji solidāri segs deficītu, ja nepieciešamais kompensējamo medikamentu apjoms būs lielāks par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Vienošanās paredz zāļu ražotājiem un lieltirgotavām solidāri segt piecus miljonus latu.

Kā liecina Veselības ministrijas dati, kompensējamo zāļu un ierīču budžets šogad ir 67,6 miljoni latu, kas uz vienu iedzīvotāju veido 30 latus. Pērn šis rādītājs bijis 31,5 lati uz iedzīvotāju.

Veselības aprūpes budžets 2011.gadā ir 3,5% no iekšzemes kopprodukta jeb 486,5 miljoni latu, kas ir par 15,6% mazāk nekā 2008.gadā, kad veselības aprūpes budžets bija 576,5 miljoni latu.

LETA Nozare.lv