Valsts savu finanšu rezervju glabāšanu plāno pārcelt uz komercbankām
Valsts varētu mainīt savu finanšu rezervju glabāšanas stratēģiju un turpmāk rezerves nodrošināt kredītlīniju veidā komercbankās, intervijā ziņu sacījis Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Valsts šo darījumu plānojusi izsolīt konkursā ar labākajiem piedāvātajiem nosacījumiem, un tas varētu būt tuvāko gadu jautājums.
Pēc Āboliņa teiktā, ir definēts minimālais uzglabājamo resursu apjoms, kurš veidojas analizējot budžeta izpildes ciklu.
"Mēneša sākumā izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, un starpība ir vidēji 150 miljoni latu, dažkārt pat vairāk. Valsts kase izsniedz arī aizdevumus, un precīzi prognozēt, kad pašvaldības vērsīsies pēc aizdevumiem, nevar. Faktiski runa ir par kādiem 200 miljoniem latu, kas ir absolūti minimālā uzglabājamā rezerves summa Valsts kasē," sacījis Valsts kases pārvaldnieks.
Viņš atklāj, ka nākotnē plānots nodrošināt likviditāti, aizvietojot reālu naudu ar kredītlīnijām vai aizņemšanās iespējām. "Faktiski - nevis turot naudu un maksājot procentus par to, bet mums būs līgumi gan ar vietējām, gan ārvalstu komercbankām. Tāds ir mūsu plāns vidējā termiņā."
Taujāts par bankām, kas šādi varētu kreditēt valsti, Valsts kases pārvaldnieks norādījis, ka tās faktiski varētu būt visas lielās bankas, ar kurām kase jau sadarbojas arī citos jautājumos - valūtas maiņas darījumos un darījumos ar atvasinātiem finanšu instrumentiem.
"Bankas ir izteikušas gatavību piedāvāt šādus instrumentus, un mēs vērtēsim. Vēlamies vienoties ar vairākām bankām, un kritēriji, pēc kuriem izvēlēties, varētu būt šādas līnijas izmaksas, saistību maksas, termiņi," atklājis Āboliņš.
Patlaban kopējais finanšu resursu atlikums Valsts kases kontos ir ap 900 miljoniem latu, un puse no tā ir iezīmētā starptautiskā aizdevuma nauda finanšu sektora atbalstam.
Pilnu interviju ar Āboliņu, kurš arī nesen sācis pildīt jaunu piecu gadu darba termiņu, lasiet "Intervijas".
LETA
