Rēzeknes uzņēmēji meklē izdzīvošanas metodes
Rēzeknes uzņēmēji meklē visdažādākās iespējas, lai saglabātu savu biznesu, atrastu jaunus klientus un labāk klājas tiem, kurus neapgrūtina kredītu slogs, sacīja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotās Rēzeknes uzņēmēju diskusijas dalībnieki.
Neskatoties uz ekonomisko situāciju, klientu skaits nav samazinājies, sacīja Rēzeknes uzņēmēju biedrības vadītājs, AS "Rēzeknes Autobusu parks" prokūrists un mēbeļu ražotnes "Stils" īpašnieks Vasilijs Smuļs. "Mēs tagad strādājam uz privātajiem pasūtījumiem, kas pārsvarā nāk no Rīgas, kur esam pietiekami populāri. Tāpat ražojam arī mēbeles klientiem Francijā," sacīja Smuļs.
Viņš piebilda, ka mēbeļu ražotnei izdodas izdzīvot tāpēc, ka uzņēmumam nav ne kredītu, ne līzingu, ne parādu, taču ļoti vēlama būtu ekonomiskās situācijas stabilitāte un prognozējamība.
"Lai valdība pasaka, ka, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis katru gadu tiks paaugstināts par 0,5% un lai pie tā arī stingri pieturas - plānosim savu darbu, rēķinoties ar šo nodokļa izmaiņu. Patlaban nodokļu sistēma nav prognozējama," uzskata Smuļs.
Tāpat viņš uzskata, ka katrai reformai ir jābūt rezultātam un nevar nepārtraukti veikt reformas bez redzama rezultāta.
Viesnīcas "Latgale" operatora SIA "Grand Latgale" un ēdināšanas un pārtikas ražošanas SIA "Ēdināšanas serviss" īpašnieks Donāts Vanags sacīja, ka, lai gan tūrisms Latgalē nepastāv, tomēr viesnīca nestāv tukša. "Tūrisma šeit nav, jo nav apskates objektu - tūristi atbrauc ar autobusu no Rīgas, vienas dienas laikā visu apskata un atgriežas Rīgā. Tāpēc meklējam dažādus variantus - daļa no viesnīcas ir iznomāta. Daļu no viesnīcas numuriem esam spiesti izmantot kā kopmītni studentiem un celtniekiem. Tas nav pārāk labs variants, bet tas ir izdzīvošanas variants," sacīja Vanags.
Viņš piebilda, ka biznesu apgrūtina tas, ka savulaik nācies ņemt kredītus, jo saskaņā ar viesnīcas privatizācijas noteikumiem tajā bija jāiegulda 500 000 latu. "Pēc privatizācijas prasībām 20% no numuriem bija jāpārtaisa par luksusa numuriem. Tagad tajos luksusa numuros, kuros ieguldīta liela nauda, neviens nedzīvo, jo nevienam tādi nav vajadzīgi," piebilda Vanags.
Savukārt ēdināšanas biznesā Vanags klientus piesaista ar cenu pazemināšanu. "Tagad gandrīz vai neko nepelnu, vienkārši izdodas saglabāt uzņēmumu un kadrus. Tagad nākas pielāgoties, un patlaban jau aptuveni 20% no ieņēmumiem dod ātro pusdienu piedāvājums, lai gan pirms četriem gadiem šāda piedāvājuma nebija vispār," sacīja Vanags.
Savukārt būvfirmas SIA "Veidņi Būvē" direktors Vladimirs Ņesterovs sacīja, ka klienti pārsvarā tiek atrasti, pateicoties tam, ka esošie klienti mutiski iesaka uzņēmumu citiem potenciālajiem klientiem. "Ļoti daudz klientu ir no privātā sektora, kas vienkārši painteresējas pie paziņām, kas viņiem ir veicis darbus. Tāpat strādājam arī kā apakšuzņēmēji, ja izdodas noslēgt saprātīgu līgumu ar ģenerāluzņēmēju," skaidroja Ņesterovs.
Uzņēmējs piebilda, ka līgumi ar ģenerāluzņēmēju tiek slēgti tikai tad, kad tiek izvērtēta piedāvātā tāme un izlemts, vai par šādu naudu ir iespējams kvalitatīvi paveikt paredzētos darbus. "Ja to nav iespējams izdarīt, tad labāk atsakāmies," sacīja Ņesterovs.
Viņš sacīja, ka ir ļoti pateicīgs bankām, kuras pirms trim gadiem, kad uzņēmums sāka strādāt, neiedeva kredītus. "Ļoti labi, jo tajā brīdī sāku mācīties strādāt. Labāk attīstīties lēni, bet pārliecinoši," uzskata Ņesterovs.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka daudzas problēmas atrisinātu pēc iespējas ātrāka bezvīzu režīma ieviešana starp Eiropas Savienību un Krieviju. "Orientējos tikai uz Austrumu tirgu, jo Rietumos mūs negaida. Tiklīdz būs bezvīzu režīms, tā uzreiz šeit būs tūrisms, būs bizness," uzskata Smuļs.
Viņš uzskata, ka patlaban esot arī pāragri runāt par ekonomikas atveseļošanos. "Nebija pareizi iznīcināt lauksaimniecību, jo lauki paliek arvien tukšāki. Tagad no laukiem vedam tikai skolniekus un invalīdus, bet drīz arī to nebūs, un pasažieru pārvadājumi iznīks. Paliks tūrisma braucieni, pilsētas pārvadājumi un viss. Tad, kad cilvēki vairs nebrauks prom no Latvijas, tad varēs runāt par ekonomikas atveseļošanos, bet tad, kad cilvēki sāks atgriezties - tad būs uzplaukums," uzskata Smuļs.
Vanags piebilda, ka stingrā Eiropas Savienības robeža ar Krieviju Latgalei rada lielas problēmas, jo Latgale atrodas "kā pie mūra". "Vecās saites tika pārrautas, jaunu nebija, un tas nesekmēja attīstību," piebilda Vanags.
LETA
