Parakstīts ceturtais papildu memorands par ES finanšu palīdzību Latvijai

Memorands parakstīts pēc tam, kad EK pozitīvi novērtējusi pielāgošanas programmas īstenošanu un ļauj Latvijai izmantot jaunu aizdevuma daļu.

Rēns norādīja, ka ES, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citu starptautisko finanšu institūciju sniegtā finanšu palīdzība palīdz Latvijai veikt reformas, kuras bija un ir nepieciešamas, lai veidotu stipru, konkurētspējīgu un godīgu ekonomiku. "Pēdējos gados Latvija ir guvusi jaunus, vērā ņemamus panākumus, koriģējot esošo makroekonomikas un fiskālo nelīdzsvarotību, un mēs ceram uz veiksmīgu programmas izpildi šā gada beigās," viņš teica un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Latvijas amatpersonas turpinātu stingri īstenot 2011. gada budžetu un sagatavotu 2012. gada budžetu ar mērķi panākt, ka deficīts būtu krietni zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī virzītu uz priekšu jaunā fiskālā ietvara pieņemšanu, īstenotu valsts īpašumā esošo banku pārdošanas un restrukturizācijas stratēģiju un veiktu tās strukturālās reformas, kuras vēl jāīsteno.

Krastiņš informēja, ka ceturtā papildu saprašanās memoranda parakstīšana atspoguļo iepriekšējā papildu saprašanās memoranda nosacījumu īstenošanas pozitīvu novērtējumu, ko veica EK pēc ceturtās pārskata misijas šogad aprīlī sadarbībā ar SVF un citiem aizdevējiem. Savukārt šogad 1. jūnijā notika apspriešanās ar dalībvalstīm Ekonomikas un finanšu komitejā.

Saskaņā ar sniegto informāciju šis solis paver ceļu ES maksājumam līdz pat 100 miljonu eiro (70,3 miljonu latu) apmērā, ko Latvijas amatpersonas tomēr nolēmušas nepieprasīt, ņemot vērā to, ka pašlaik Latvijas finanšu stāvoklis ir labāks, nekā sākotnēji paredzēts. Neizmantotos līdzekļus pārvedīs uz nākamo aizdevuma daļu, kuru paredzēts izmaksāt līdz palīdzības programmas beigām 2012. gada 19. janvārī, ja tiks izpildīti jaunā papildu saprašanās memoranda nosacījumi un ja Latvijas amatpersonas to prasīs, paskaidroja EK.

"Ņemot vērā to, ka finanšu sistēmas vispārējā stabilizēšanās samazina potenciālo banku sektora finansēšanas nepieciešamību, ceturtajā papildu saprašanās memorandā ir noteikts, ka līdzekļus, kuri pašlaik ir noguldīti Latvijas Bankā banku sektora atbalstam – aptuveni 650 miljoni eiro (456,8 miljoni latu) –, pakāpeniski atbrīvos vispārējo valdības darbību finansēšanas vajadzībām saskaņā ar noteiktu grafiku," piebilda Krastiņš.

Ceturtajā papildu saprašanās memorandā starp ES un Latviju ir noteiktas saistības par 2011.–2012. gada budžeta konsolidāciju, konkrēti ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz fiskālās pārvaldības reformām un finanšu sektora stiprināšanu, tostarp īstenojot valsts īpašumā esošo banku pārdošanu un restrukturizāciju, kā arī strukturāli pasākumi, kas veicinātu, piemēram, cīņu pret ēnu ekonomiku un valsts īpašumā esošo aktīvu efektīvāku pārvaldību, labāku cilvēkresursu pārvaldību un atdevi un efektīvāku lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē, efektīvāku enerģijas un dabas resursu izmantošanu, efektīvas aktīva darba tirgus un izglītības politikas īstenošanu, stiprinātu konkurenci, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un darītu pārredzamāku publisko iepirkumu.

Memorandā atzīts, ka Latvijai ir būtiski panākumi strukturālo reformu veikšanā, it īpaši attiecībā uz ES fondu apguves uzlabošanu, publiskā iepirkuma procedūru grozīšanu un pārstrukturēšanas pasākumiem.

Latvija arī ir panākusi progresu galveno jomu un svarīgāko pasākumu noteikšanā, lai nodrošinātu 2012. gada budžeta konsolidāciju.

Latvija progresējusi nodokļu administrēšanas stiprināšanā un ēnu ekonomikas apkarošanā. Šā gada budžetā un tā papildinājumos iestādes ir iekļāvušas pasākumus, lai paātrinātu kavētu nodokļu maksājumu samaksu, preču kontrabandas apkarošanas pasākumus, stratēģiju sadarbības uzlabošanai ar nozaru uzņēmumu asociācijām, kā arī palielināta minimālā alga, kam vajadzētu ierobežot algu nedeklarēšanas gadījumu skaitu.

"Lai gan fiskālās korekcijas stratēģija ir būtiska ēnu ekonomikas apkarošanas komponente, ieņēmumu iekasēšana ir neparedzama, un to ir grūti izteikt skaitļos. Lai novērtētu dažādo pasākumu efektivitāti, iestādes plāno izveidot darba grupu, iesaistot tajā programmas partnerus, lai līdz 2011. gada augusta vidum ziņotu par 2012. gadā un pēc tam gaidāmajiem ieņēmumiem. Iestādes arī plāno pārskatīt stratēģiju par nodokļu maksātāju saistību izpildi, ņemot vērā nākamās Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības misijas pārstāvju ieteikumus," sacīts memorandā.

Tajā arī norādīts ‒ lai gan iestādes ir sagatavojušas pilnīgu valsts uzņēmumu sarakstu, valsts īpašuma efektīvākas pārvaldības stratēģija nav iesniegta laikā.

Valdība aprīļa vidū pilnvaroja Ministru prezidentu un finanšu ministru parakstīt Latvijas nodomu vēstuli SVF un starp Eiropas Savienību un Latviju noslēdzamo papildu vienošanos.

Starptautisko aizdevēju ceturtā pārskata misija beidzās 15. aprīlī, un tās laikā, ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi – ekonomikas stabilitātes nodrošināšana un izaugsmes atjaunošana, kā arī plānu pievienoties eiro zonai 2014. gadā –, tika izvirzīts uzdevums Latvijai sasniegt 2012. gada budžeta deficītu zem 3% IKP.

Latvija 2008. gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts "Parex bankai".

BNS