Latvijai piegādā zemākas kvalitātes pārtiku un preces

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Rietumvalstu firmas Latviju un citas Austrumeiropas valstis uzskata par „otrās šķiras” tirgu un mums pārdod preces ar ievērojami zemāku kvalitāti. Rietumos tas pats zīmols ir daudz augstākā līmenī.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs Kasjauns.lv teica, ka ražotāji Rietumu tirgum piegādā kvalitatīvāku un dārgāku produkciju, jo tur ir maksātspējīgāki pircēji: „Tāpēc viens un tas pats produkts var būt ar atšķirīgu kvalitāti. Pats esmu pārliecinājies, ka veļas pulveris no Vācijas ir divas līdz trīs reizes efektīvāks.”

Nule kā to apstiprinājis arī Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācija, kuras  veiktais pētījums satricinājis Austrumeiropas valstis, vēsta LNT raidījums „TOP 10”. Pētījumā pārbaudīti vairāki produkti un secināts, ka, piemēram, dzērienam „Coca – Cola”, kuru pārdod Austrumeiropā, pievieno lētākas sastāvdaļas nekā produkcijai, ko pārdod, piemēram,  Vācijā un Austrijā. Tāpat tas attiecas arī uz citiem produktiem, piemēram, „Tchibo”, Ņestle” un „Kraft Foods”, kuru ražotie produkti Rietumeiropā esot augstākas kvalitātes. Paši uzņēmumu pārstāvji gan to noliedz.

Šoreiz reklāmas nemelo

Ka atšķirība ir diezgan būtiska, Latvijas patērētājs var pārliecināties arī ieklausoties lielveikalu reklāmās. Nesen kāds lielveikalu tīkls apgalvoja, ka jāpērk Rietumos ražotais jogurts, jo tas esot daudz labāka nekā Austrumeiropas tirgum ražotais tāda paša nosaukuma produkts. Arī kāds no veikalos nopērkamajiem trauku mazgāšanas līdzekļiem saturot 30% aktīvās vielas, jo to ražo Vācijas rūpnīcā. Savukārt pārējie tirgo Čehijas rūpnīcās ražotu līdzekli, kur aktīvās vielas saturs ir 15%, apgalvoja kāda cita reklāma.

Lielveikalos ir atrodama gan viena, gan otra prece, jo tāds esot pircēju pieprasījums un ražotāji pielāgojas mūsu tirgum. Tirgotāji nereti slēdzot līgumus ar ražotājiem, bieži vien nezina preces sastāvu, galvenais lai tas atbilstu Eiropas noteikumiem un nebūtu kaitīgs.

Klasiskās „Coca – Cola” dzēriena gadījumā katrā valstī tiekot izmantoti atšķirīgi saldinātāji, taču tas nekādi neietekmējot produkta kvalitāti, apgalvo ražotāji. Taču atšķirība ir jūtama, un to apgalvo arī Latvijas pircēji. Tas attiecas gan uz veļas pulveriem un zobu pastu, gan sieriem un saldumiem.

Piemēram viena zīmola jogurts, kas ražots Vācijā rietumu tirgum atšķiras no jogurta, kas ražots Polijā Baltijas valstīm. Rietumu tirgum domātie jogurti ir krēmīgāki pēc konsistences, tajos ir augstāks piena tauku un augu saturs. Tikmēr mums piegādā E vielas.

Latvijas Zemkopības ministrija problēmas nesaskata un mierina, ka galvenais, lai produkts nebūtu kaitīgs un atbilstu visiem standartiem. Zemkopības ministrijas Veterinārās un pārtikas pārstrādes departamenta direktore Zanda Metuzāle apgalvo, ka nekaitīguma un drošuma ziņā pie mums tirgotās preces ir labas.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa teic, ka uz sadzīves ķīmijas precēm to gan nevar attiecināt. Ražotāji prasības par produkta drošību vis neuzskata par pašsaprotamu lietu, bet gan par „birokrātisku šķērsli”, saka Vītoliņa.

Slovākijas Patērētāju aizsardzības asociācijas pētījums ir satraucis jaunās ES dalībvalstis. Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Eiropas Komisijai ierosinājis izskatīt jautājumu, kā ir pieļaujams tas, ka vienai un tai pašai precei dažādos tirgos ir atšķirīga kvalitāte. Tomēr šis Bulgārijas ministra pieprasījums no Eiropas Komisijas dienaskārtības pēkšņi ir pazudis.

Savukārt Eiropā nav vienoti noteikumi, kas ražotājam noteiktu, ka precei ar vienu un tādu pašu nosaukumu jābūt vienādai kvalitātei un sastāvam, piemēram, Latvijā un Zviedrijā vai Polijā un Francijā.