Fliks: es esmu "airBaltic" stabilitātes garants

Ekonomikas ministra Arta Kampara paziņojumi par "airBaltic" finanšu situāciju nav individuālas viena ministra aktivitātes, bet gan plānota akcija, kas tiek veikta pret "airBaltic", sacīja Fliks. Pie šādiem secinājumiem "airBaltic" vadītājs nonācis tādēļ, ka arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nav pietiekami skaidri distancējies no Kampara paziņojumiem un, viņaprāt, akceptē "šo akciju".

Flikam liekoties, ka viņa mobilo tālruni noklausās Latvijas drošības struktūras.

"Es patlaban notiekošajā saskatu mafijas metodes," sacīja Fliks, piebilstot, ka viņš saprot, ko nozīmē Kampara pieminētās "agresīvās uzņēmuma pārņemšanas metodes", un teikto ilustrēja ar Latvijas drošības spēku akciju fotogrāfijām. "Agresīvas metodes" Latvijā nozīmē, ka cilvēki maskās un ar automātiem rokās pārņem kontroli pār uzņēmumu.

Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

Jautāts, kāpēc preses konference notiek Berlīnē, Fliks atbildēja, ka viņš ir Vācijas pilsonis, vācu investors Latvijā un viņš tic, ka Berlīne ir īstā vieta preses konferencei. Viņš neatbildēja uz jautājumu, kad plāno atgriezties Latvijā, un apgalvoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu nav informējis par izmeklēšanu tā saucamajā oligarhu lietā.

Lūgts komentēt Kampara izteikumus par "airBaltic" 18 miljonu latu zaudējumiem pirmajos piecos gada mēnešos, Fliks sacīja, ka viņam pagaidām nav informācijas par uzņēmuma apgrozījumu un peļņu vai zaudējumiem. Patieso uzņēmuma finanšu situāciju parādīšot audits.

Tai pašā laikā Fliks atgādināja, ka pilnīgi visas pasaules aviosabiedrības ziemas mēnešos cieš zaudējumus.

Lūgts atbildēt, vai ekonomikas ministrs tiks sūdzēts tiesā, kā "airBaltic" savā paziņojumā medijiem norādīja piektdien, 10.jūnijā, uzņēmējs sacīja, ka nākamie soļi šajā virzienā sekos pēc vajadzības un esot jāvērtē, vai tas būs civilprocess vai kriminālprocess.

Jau ziņots, ka šodien paredzēta arī "airBaltic" padomes sēde, kurā padomes locekļi uzklausīs uzņēmuma finanšu vadības ziņojumu par finanšu situāciju lidsabiedrībā, vakar preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju "airBaltic" ir bez pamata. "Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā "airBaltic" lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē," skaidroja Augulis.

Augulis atzina, ka oficiālie "airBaltic" 2010.gada darbības rezultāti būs zināmi tikai pēc audita pabeigšanas, taču provizoriski lidsabiedrība varētu būt strādājusi ar zaudējumiem. "Pērn tika sākta gaisa flotes nomaiņa, un jebkuri ieguldījumi paredz zaudējumus," piebilda Augulis.

Jau ziņots, ka Kampars 10.jūnijā "Rietumu radio" apgalvoja, ka "airBaltic" šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Ministrs pieļauj, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma "izpumpētu naudas līdzekļus".

"Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju "airBaltic" līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. "airBaltic" vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolts Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi," sacīja Kampars.

Viņš asi kritizēja Flika izveidoto uzņēmuma pārvaldes modeli, kad liela daļa no "airBaltic" ikdienā svarīgiem procesiem - finanšu vadība, servisa nodrošināšana, degvielas piegāde - ir nodota kompānijām, kas tiešā veidā ir saistītas ar Flika privātuzņēmumu. Savukārt šī privātuzņēmuma akcionāri, kā norādīja ministrs, slēpjas ārzonās.

Augulis savukārt nosūtījis vēstuli pārējiem "airBaltic" akcionāru pārstāvjiem, vēršot viņu uzmanību uz lidsabiedrības zaudējumiem šā gada pirmajā ceturksnī un informējot par valsts ierobežoto iespēju finansiāli atbalstīt uzņēmumu, ja šāda nepieciešamība rastos. Finansiāla atbalsta nepieciešamības gadījumā "airBaltic" būs iespējams rēķināties tikai ar privāto akcionāru papildu ieguldījumiem, teikts Auguļa vēstulē.

Arī 13.jūnijā Kampars intervijās plašsaziņas līdzekļiem kritizēja notiekošo "airBaltic" un neatsauca savu paziņojumu. Pēc ekonomikas ministra domām, viss liecina, ka "airBaltic" vadība darbojas savās, nevis kompānijas interesēs. Tai pašā laikā, pēc Kampara teiktā, problēmas vēl nav tik lielas, lai tās nevarētu atrisināt, tāpēc viņš izšķīries par tām runāt publiski.

Kampars arī domā, ka viņa paziņojums neietekmēs "airBaltic" akciju cenu un iespējamos valsts ienākumus, ja tā izšķirtos pārdot sev piederošās kapitāldaļas. Aviokompānijai neesot nodarīts kaitējums, tieši otrādi - sabiedrība un klienti guvuši pārliecību, ka valsts neatstās novārtā "airBaltic" un kompānija turpinās darbu.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".