Latvijā zemākais iedzīvotāju uzkrājumu līmenis Baltijas valstīs
Baltijas valstu vidū visaugstākais uzkrājumu līmenis ir Igaunijā, bet viszemākais - Latvijā, secināts "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktajā Baltijas mēroga pētījumā.
Kopumā 78% Igaunijas, 61% Lietuvas un tikai 46% Latvijas iedzīvotāju aptaujās atzina, ka viņiem ir vismaz nelieli uzkrājumi. Uzkrāto līdzekļu summas ir salīdzinoši nelielas visās trijās valstīs un vairumā gadījumu nepārsniedz 1000 eiro (700 latus).
Kā šodien preses konferencē informēja institūta direktores vietniece Diāna Krampe, lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem, un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs. Vairums iedzīvotāju jeb no 82% līdz 92% respondentu visās trīs valstīs piekrīt tam, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi. Kopumā iedzīvotāji, īpaši Lietuvā, arī vēlētos veidot lielākus uzkrājumus, tomēr nesaskata tādu iespēju. Naudas trūkums tiek minēts kā galvenais uzkrājumu neveidošanas iemesls visās Baltijas valstīs.
"Swedbank" vecākais ekonomists Mārtiņš Kazāks pieļāva, ka nelielais uzkrājumu apjoms Latvijā daļēji skaidro, kāpēc ekonomiskā krīze valstī bija tik dziļa. "Ja ekonomikā notiks kaut kas līdzīgs, esam atpakaļ [bedrē], jo mājsaimniecības vēl nav paspējušas akumulēt līdzekļus," sacīja Kazāks.
21% Igaunijas, 15% Lietuvas un 12% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka varētu atļauties sākt krāt vai uzkrāt vairāk, nekā to dara pašlaik. Lietuvas iedzīvotāji arī mazliet biežāk nekā pārējo divu valstu iedzīvotāji dod priekšroku patēriņam - 13%, salīdzinot ar 6% Latvijas un 2% Igaunijas iedzīvotāju. Vienlaikus apmēram puse iedzīvotāju (Igaunijā nedaudz mazāk) nožēlo savu pagātnes rīcību un vēlētos, lai būt uzkrājuši vairāk.
Institūta eksperti uzsver, ka pirmajām ekonomiskās situācijas atlabšanas pazīmēm nevajadzētu kalpot par iemeslu atlikt uzkrājumu veidošanu, jo uzkrājumi jāveido tieši labākajos laikos, lai grūtību brīžus varētu pārdzīvot vieglāk. Tomēr saskaņā ar pētījuma rezultātiem līdzekļu trūkums ne vienmēr ir galvenais iemesls uzkrājumu neveidošanai, un visās trijās valstīs ir izveidojusies noteikta sabiedrības daļa, kura uzkrājumus neveido un arī nevēlas to darīt nākotnē. Proti, 23% Igaunijas, 18% Latvijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju, kuriem patlaban nav uzkrājumu, nav arī vēlmes tos sākt veidot. Turklāt vēl 28% Latvijas, 12% Igaunijas un 5% Lietuvas iedzīvotāju bez uzkrājumiem nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.
Savukārt jautāti, vai varētu atļauties uzkrāt vairāk, 11% igauņu un 4% latviešu un lietuviešu, kuriem tagad nav uzkrājumu, atzina, ka varētu.
Krampe arī norādīja, ka visās Baltijas valstīs tie iedzīvotāji, kuriem jau ir uzkrājumi, saskata vairāk iespēju tos veidot nākotnē un demonstrē arī lielāku vēlmi to darīt. Viņa pieņēma, ka krājēji ieiet pat zināmā krāšanas azartā. Vienlaikus Krampe uzsvēra, ka iedzīvotājiem nevajadzētu baidīties no uzkrāšanas, ja arī šim mērķim viņi var atvēlēt nelielas summas. Uzkrājumu veidošana nebūt nenozīmējot, ka ik mēnesi jāatliek vismaz 100 lati, bet katram, individuāli, vadoties pēc saviem mērķiem un iespējām, jāaprēķina iespējām atbilstošā summa.
Tā kā ekonomikas izaugsmē nozīmīgu daļu veido arī privātais patēriņš, kas patlaban vēl ir vājš, Kazāks pieļāva, ka no makroekonomikas viedokļa svarīgāk būtu, lai iedzīvotāji patlaban brīvos līdzekļus novirza patēriņam, kas radītu straujāku ekonomikas izaugsmi un tādējādi jaunas darbavietas. Tomēr, viņaprāt, ir jāsamēro patēriņš un uzkrājumu veidošana. Turklāt uzkrājumu veidošanā iedzīvotājiem jābūt pacietīgiem, jo tas ir ilgtermiņa process.
"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors Harijs Švarcs savukārt uzskata, ka iedzīvotājiem vispirms jāsasniedz minimālais uzkrājumu līmenis un tikai pēc tam jāiegādājas ilgtermiņa preces - ledusskapji, automašīnas, dzīvokļi un, ja rocība atļauj, jahtas vai pat kuģi.
Krampe gan norādīja, ka psiholoģiski cilvēkiem atteikties no patēriņa ir ļoti grūti un cilvēki bieži vien aizbildinās, ka uzkrājumus sāks veidot rīt, lai arī apzinās, ka uzkrājumi ir nepieciešami un to veidošana būtu pareiza rīcība.
"Krāšana ir ieradums, kas jāattīsta ilgākā laika periodā, soli pa solim. Katra ģimene var sākt ar nelielām summām un pakāpeniski tās palielināt, ja nepieciešams. Veidojot uzkrājumu kapitālu, arī rūpējamies par savu finanšu brīvību, jo noteiktu uzkrājumu daļu varam novirzīt konkrētu mērķu īstenošanai, nesasaistot savas finanses nākotnē," uzsvēra Krampe.
Pētījumā secināts, ka visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka patlaban galvenais iemesls veidot uzkrājumus viņiem ir "drošības spilvens" nebaltām dienām, bet citi krāšanas iemesli katrā valstī ir atšķirīgi. Lietuvieši salīdzinoši biežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, auto, mājokļa vai dažādu mājsaimniecības iekārtu iegādei, kamēr igauņi vairāk veido uzkrājumus mājokļa remontam vai bērnu vajadzībām. Latvieši salīdzinoši biežāk apgalvo, ka krāj vecumdienām - 21% respondentu, bet salīdzinoši retāk, ka veic uzkrājumus mājokļa iegādei - 6% no tiem, kam ir uzkrājumi, salīdzinot ar 10% Igaunijā un 15% Lietuvā.
Veiktās aptaujas atklāj, ka visās trīs Baltijas valstīs galvenokārt tiek izmantoti salīdzinoši vienkārši uzkrājumu veidi. Nelielas summas līdz 300 eiro (210 latiem) tiek uzkrātas skaidrā naudā mājās, mazliet lielākas summas - parasti līdz 1000 eiro (700 latiem) - glabājas bankas kontos.
Termiņdepozīti un ieguldījumi pensiju trešajā līmenī tiek izmantoti lielākām naudas summām, līdz 3000 eiro (2100 latiem), taču šīs uzkrājumu formas tiek izmantotas reti. Piemēram, kopumā tikai 12% Latvijas un Igaunijas un 4% Latvijas iedzīvotāju ir noguldījuši naudu termiņdepozītā. Tāpat valstu starpā pastāv arī nacionālas īpatnības. Lietuvieši mēdz uzglabāt salīdzinoši lielākas summas skaidrā naudā, kamēr Igaunijā biežāk nekā abās pārējās valstīs tiek izmantoti tādi ieguldījumu instrumenti kā pensiju trešais līmenis, bērnu apdrošināšana un investīciju fondi.
Pētījums "Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret uzkrājumiem" veikts 2011.gada aprīlī un maijā, katrā valstī klātienes intervijās aptaujājot aptuveni 1000 respondentus. Lietuvā lauka darbu nodrošināja pētījumu aģentūra "Spinter Tyrimai", Latvijā - "Data Serviss", bet Igaunijā - "Turu Uuringute".
"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas savu darbību sāka 2009. gada nogalē. Institūta mērķis ir attīstīt personīgo finanšu pārvaldības kustību Latvijā, kas palīdzētu iedzīvotājiem izprast nepieciešamību plānot savu personīgo budžetu.
LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA
