Pērn Baltijas elektrostacijas saražoja 90% no patērējamās elektroenerģijas
2010. gadā Baltijas elektrostacijās tika saražots 90% no Baltijas patērētājiem nepieciešamās elektroenerģijas apjoma, iztrūkumu pārsvarā importējot no Krievijas, AS "Latvenergo" žurnāla "Energoforums" jūlija numurā sacīja koncerna tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.
Viņš stāstīja, ka 2010. gads bija zīmīgs ar to, ka Lietuvā kopš pagājušā gada sākuma vairs nestrādāja Ignalinas atomelektrostacija (AES), kas vēl 2009. gadā saražoja desmit teravatstundas elektroenerģijas, kas līdzinājās 40% no Baltijas kopējā patēriņa. Tāpēc 2010. gadā ne tikai Lietuva, bet arī visa Baltija kopumā pārtapa no elektroenerģijas eksportētāja par importētāju.
"Ignalinas AES iztrūkumu palīdzēja kompensēt arī Baltijas elektrostaciju lielāka izstrāde. Piemēram, lielu atspaidu deva Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) jaunais bloks, kas gadā koģenerācijas režīmā saražo ap 1,5 teravatstundām elektroenerģijas. Arī Igaunijas Narvas elektrostacijas 2010. gadā saražoja rekordlielu - 10,5 teravatstundu - apjomu," norādīja eksperts.
Pēc viņa sacītā, Baltijas elektroenerģijas bilances izmaiņas 2010. gadā atstāja nozīmīgu ietekmi uz elektroenerģijas tirgu. Redzamākās pārmaiņas Baltijas elektroenerģijas tirgū 2010.gadā bija mazāks elektroenerģijas ražošanas jaudu pārpalikums, palielināta tirgus koncentrācija (mazāk piegādātāju) un pārvades tīkla pārslogojumu parādīšanās Baltijas elektrotīklā.
"Salīdzinoši lēto Ignalinas AES 1300 megavatu jaudu 2010. gadā aizstāja citas, līdz tam mazāk noslogotas elektrostacijas ar salīdzinoši augstākām ražošanas izmaksām, kā arī imports. Līdz ar to tirgū samazinājās brīvās ražošanas jaudas un caurmērā tirgū tiek izmantotas dārgākas elektrostacijas, kas veicināja cenu paaugstināšanos. Lai arī tā ir loģiska un paredzama tirgus likumsakarība, daudziem patērētājiem, īpaši Lietuvā, 2010. gada cenu kāpums bija nepatīkams pārsteigums," norādīja Junghāns.
Katras atsevišķas Baltijas valsts elektroenerģijas bilance 2010. gadā ļoti atšķīrās - Igaunijai bija 40% pārpalikums, Latvijai - 10% deficīts, bet Lietuva saražoja tikai 50% no sava patēriņa. Ražošanas koncentrācija bija Baltijas ziemeļu pusē, bet deficīta koncentrācija Baltijas dienvidu pusē rada palielinātas elektroenerģijas plūsmu caur elektrolīnijām no Igaunijas uz Latviju, kas veicināja šo pārvades līniju pārslogošanos. Tāpēc vasaras periodā pārvades sistēmu operatori ierobežoja tirdzniecības darījumus, kas palielina elektroenerģijas plūsmu caur Igaunijas un Latvijas starpvalstu elektrolīnijām.
Eksperts prognozēja, ka tuvākajā nākotnē gandrīz katru gadu ir sagaidāmi nozīmīgi pavērsieni Baltijas elektroenerģijas bilancē. 2012. gadā par 10-20% varētu samazināties Igaunijas Narvas elektrostaciju ģenerācija sēra oksīdu izmešu ierobežojumu dēļ, kas palielinātu Baltijas importa atkarību un var veicināt elektroenerģijas cenu tuvināšanos Somijas cenu līmenim.
2013. gadā Baltijā varētu parādīties divas jaunas ražošanas vienības - Rīgas TEC-2 jaunais 400 megavatu bloks un līdzīgs 400 megavatu bloks Lietuvā. 2014. gada sākumā plānots nodot ekspluatācijā "Estlink-2" elektrolīniju Igaunija-Somija, kas palielinās tirdzniecības iespējas starp Baltijas un Skandināvijas reģioniem, un Baltijā tirgus cenu līmenis kļūs līdzīgs Somijas tirgus cenu līmenim. 2016. gadā tiks apstādināti visi Narvas elektrostaciju vecie ražošanas bloki, kas neatbilst Eiropas emisiju standartiem.
LETA
