AirBaltic zaudējumi šī gada piecos mēnešos - 13 miljoni latu
Nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") zaudējumi gada pirmajos piecos mēnešos bija 13 miljoni latu, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Gada pirmajā ceturksnī kompānijas zaudējumi bija 18 miljoni latu, bet aprīlī un maijā gūta piecu miljonu latu peļņa, liecina "KPMG" veiktais audits. Augulis atgādināja, ka gada pirmie trīs mēneši bija smagi visai aviācijas industrijai pasaulē un zaudējumus cieta lielākā daļa aviokompāniju, ne tikai "airBaltic".
Nav vērojamas maksātnespējas pazīmes un plānots, ka "airBaltic" vasaras mēnešos gūs peļņu, kompensējot gada sākumā piedzīvotos zaudējumus. Aviokompāniju "pļaujas laiks" turpinās līdz septembrim, oktobrim. Tiesa, to var kavēt atsevišķu politiķu izteikumi, kas nodarījuši "airBaltic" kaitējumu, sacīja satiksmes ministrs, liekot noprast, ka joprojām ir neapmierināts ar kolēģa valdībā - ekonomikas ministra Arta Kampara (V) - publiskajām aktivitātēm, apspriežot nacionālās aviokompānijas finanšu situāciju un tās iemeslus.
Augulis šādu rīcību tēlaini salīdzināja ar situāciju, ja pirms Jāņiem par kāda alus darītāja produktu pateiktu, ka tas satur sliktas vielas.
Audits nav apstiprinājis atsevišķu politiķu izteiktos pieņēmumus, ka "airBaltic" līdzekļi aizplūduši uz ārzonām vai citām kompānijām, uzsvēra satiksmes ministrs.
Lai arī auditā kompānijas vadības ļaunprātīgas darbības nav konstatētas, Augulis uzskata, ka akcionāru sapulcē jāpārskata "airBaltic" vadības atalgojums, jo iepriekš plānotais nav izpildīts. Akcionāru kompetences jautājums būšot izvērtēt Bertolta Flika darbību "airBaltic" vadītāja amatā, kā arī to, vai šos pienākumus nevarētu veikt cits menedžeris.
Augulis atzina, ka valsts komunikācija ar Fliku, kurš atrodas Vācijā un nevēlas doties uz Latviju, joprojām ir tikai ar preses starpniecību.
Audits arī liecina, ka akcionāriem - valstij un "Baltijas Aviācijas sistēmām" - jāiesaistās "airBaltic" likviditātes nodrošināšanā. Pēc Auguļa domām, tas jādara, veicot papildu akciju emisiju un piesaistot jaunus investorus, tai pašā laikā saglabājot valsts līdzdalību kompānijā. Patlaban nebūtu izdevīgi pārdot valstij piederošās aviokompānijas akcijas, jo netiktu gūti pietiekami ieņēmumi.
Viņš norādīja, ka 2009. gadā noslēgtais akcionāru līgums ir neizdevīgs valstij un neļauj tai rīkoties šajā uzņēmumā kā saimniekam. Ar otru akcionāru runāts, ka pēc audita un akcionāru sapulces tiks lemts par izmaiņām akcionāru līgumā.
Augulis arī atzina, ka Satiksmes ministrijas pārstāvji būtu gatavi doties ārpus Latvijas, ja akcionāru sapulce tiktu sasaukta, piemēram, Vācijā. Ministrs gan uzskata, ka akcionāru sapulcei jānotiek Latvijā.
Satiksmes ministrs vairākkārt akcentēja, ka galvenais, lai "airBaltic" turpina darbu, jo kompānijā un ar to saistītajās sfērās ir nodarbināti 3000 cilvēku, tā nodrošina Latvijas iedzīvotājiem lidojumus uz daudzām pasaules valstīm, kā arī tūristu plūsmu uz mūsu valsti.
"Pats galvenais, lai kompānija darbojas," sacīja Augulis.
Kā ziņots, valdība šodien slēgtajā sēdes daļā uzklausīs provizoriskos audita rezultātus, kas veikti "airBaltic".
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995. gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
LETA /Foto: Ieva Čīka/LETA
