Vai Maksātnespējas likumu izmanto apzinātai uzņēmumu sagraušanai?

Minēto likumu Saeimā pieņēma pērn, tas nevērtē ne uzņēmuma aktīvus, ne citas reālās maksātspējas pazīmes, galvenais ir tikai viens — vai nokavētais parāda maksājums sasniedz 3000 latu. Normāla uzņēmuma darbā tas nav nekas sevišķs, apgrozās daudz lielākas summas, un iespēja kādu maksājumu aizkavēt kaut vai par dienu ir pietiekami liela.

„Tas nozīmē, ka par mērķi var kļūt jebkurš, kuram ir šādas saistības,” Kasjauns.lv saka uzņēmējs, kurš pats izbaudījis, ko tas nozīmē. „Nav nozīmes, cik lieli aktīvi pieder kompānijai.” Viena nianse ir būtiska — lai uzņēmuma aktīvi un reālā vērtība manāmi pārsniegtu parāda summu. Pretējā gadījumā administratoriem tas nebūs interesants, jo nebūs jau nekāda ieguvuma.

Zvērināta advokāte Diāna Krūmiņa–Vildava, lūgta komentēt Maksātnespējas likumu, uzsver: „Ja katra puse izpildītu ar likumu noteiktos pienākumus un tiesības izmantotu godprātīgi, nevis ļaunprātīgi, viss būtu kārtībā.” Viņa atgādina, ka kreditoram ir jābrīdina parādnieks divas nedēļas iepriekš un tam ir dodamas iebilduma tiesības, savukārt parādus, protams, ir jāmaksā.

Par maksātnespējas praksi Latvijā advokātei ir kritiski vērojumi: „Cik atceros, vienu brīdi tautā maksātnespējas administratorus dēvēja par iznīcinātājiem. Neatceros nevienu uzņēmumu, kurš tādā veidā būtu nostādīts uz kājām, tiešām veicot sanāciju. Un tad jau katra cilvēka dabiska vēlēšanās ir saglābt, ko var, no katastrofas.” Rezultātā parādnieks nevis atkopjas, bet abas puses meklē likumā iespējas tikai sev par labu.

Savs pastnieks, savs tiesnesis...

Kā jau teikts, pirms tiesas upuri ir jābrīdina, dodot iespēju likumīgā kārtībā visu apstrīdēt. Uzņēmējiem ir sava nepatīkama pieredze. Lai to liegtu, var pavisam banāli vienoties ar pastnieku, kuram nekādi nebūs izdevies sastapt adresātu, lai nogādātu brīdinājumu. Vai arī iemest pastkastītē vēstuli ar vakardienas datumu.

Kad process ir iedarbināts, upurim izredzes ir vājas. Saskaņā ar likumu, maksātnespējas lietas izskata tiesa viena vienīga tiesneša sastāvā un lēmums nav pārsūdzams. Administratoriem atliek „sarūpēt” sev uzticamu tiesnesi un censties visas lietas „izbīdīt” pie viņa — lai gan tiesnešus tiesas sēdēm izvēlas datorprogramma, manipulācijas ir iespējamas.

Tiesneša lēmumu gan var noprotestēt Augstākajā tiesā vai prokuratūrā, bet, kamēr uzņēmējs gaidīs šo iestāžu lēmumu, administrators var sākt rīkoties un pilnībā iznīcināt firmu, piemēram, pārdodot visu mantu izsolē. Ir liela iespēja, ka patiesībā veiksmīgu uzņēmumu pārņem firmas, kas patiesībā pieder pašiem administratoriem. Var iztikt bez izsoles un pārdot mantu, vienojoties ar nodrošināto kreditoru.

„Tas, ka viens cilvēks pieņem lēmumu, ir pamats koruptīvai videi,” uzsver Kasjauns.lv intervētais uzņēmējs. Tikai, ja nav izdevies noorganizēt savu tiesnesi un savu administratoru, shēma nenostrādā. Šajās darbībās esot iesaistītas banku uzņēmumu restrukturizācijas nodaļas.

Sabiedrībai ir domāti skaļi paziņojumi, ka bankas neiznīcina uzņēmumus un palīdz tiem pārveidoties, bet patiesībā pašu „restrukturizētāji” banku valdēm sniedz informāciju, ka parādnieki ir pilnīgi bezcerīgi un pelnījuši represijas. Iespējams, banku valdēs zina vai vismaz nojauš patieso ainu, bet arī tur interesē tikai nauda, nav svarīgi, kādā ceļā parāds atgūts un kas būs pēc tam.

Daudzus uzņēmumus un arī nekustamo īpašumu pārņem banku meitas firmas, gaidot tirgū labākus laikus un uzlabojot banku bilanci. Līdztekus šīm darbībām sabiedrībai upurus ataino kā ļaunprātīgus parādu nemaksātājus, ar kuriem kompromisi nav iespējami – šim mērķim izmanto pat PR kantorus. „Vesels sindikāts, kas ar to nodarbojas,” situāciju raksturo kāds uzņēmējs.

Kā nolūko upurus? Liela daļa, protams, ir iestiguši parādos un kreditori ir zaudējuši pacietību. Taču daudzos gadījumos parāds ir tikai daži tūkstoši latu, turklāt līdz tiesas dienai samaksāts. Banku darbiniekiem ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma naudas plūsmu un kredītiem, sadarbībā ar maksātnespējas administratoriem nav grūti atrast kādu kreditoru un ar to vienoties.

Dažkārt centība ir kļuvusi visai kurioza — 2009. gadā čaklais Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls uzsāka „DnB Nord Līzings” maksātnespējas lietu. Nav jābūt biznesa pasaules ekspertam, lai sapratu, ka šis uzņēmums nevarētu būt uz bankrota sliekšņa. Ātri vien noskaidrojās, ka „DnB Līzinga” kontos ir vairāk nekā 50 miljoni latu, tomēr tiesnesis izvairījās no disciplinārlietas. 1. jūlijā gan pret viņu izskatīs citu disciplinārlietu, iespējama vēl viena, turklāt saistībā ar kādas maksātnespējas lietas izskatīšanu ierosināts kriminālprocess.