Rungainis: darbaspēka nodokļi jāsamazina uz pusi un jāpalielina sods par nodokļu nemaksāšanu
Darbaspēka nodokļi Latvijā jāsamazina no pašreizējiem 47-48% uz pusi un vienlaikus jāpalielina sods par nodokļu nemaksāšanu, sestdien laikrakstā "Diena" publicētajā intervijā saka ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Viņš klāstījis, ka pārtikušu valsti nodrošina 60–80% darba spējīgu iedzīvotāju, kuri saņem augstu algu. "Nevis divi trīs miljardieri un 90% nabagu, kā tas ir pie mums. Kas var nodrošināt 1500–2000 latu algas? To nevar darbs valsts, pašvaldību vai apkalpojošā sektorā," teicis Rungainis un paskaidrojis, ka augstu atalgojuma līmeni var nodrošināt eksports, tostarp gan preču, gan pakalpojumu.
Vienlaikus Rungainis atzīmējis, ka eksportam ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Savukārt, lai eksporta ražotņu veidošanai piesaistītu investorus, ir jāsaprot, ka viņiem Latvija nebūs interesanta, ja viņi redzēs, ka darbaspējīgo skaits un patērētāju skaits samazinās. "Tātad ir jāaptur iedzīvotāju skaita sarukšana. No cita gala – lai iedzīvotāji neaizbrauktu, ir nepieciešamas darbvietas. Latvija, lai gan pievienojusies bagāto valstu klubam, šobrīd specializējas nabadzībā," viņš teicis.
Rungainis uzsvēris, lai šo situāciju pārvarētu, ir jārada darbavietas. "Mūsu rīcībā ir divi instrumenti – tiešs atbalsts un nodokļu politika. Sākam ar nodokļiem. Manā izpratnē darbaspēka nodokļu nesamazināšana ir noziegums pret latviešu tautu," viņš teicis un piebildis, ka darbaspēka nodokļi jāsamazina būtiski. "Es esmu radikāls – domāju, ka tie ir jāsamazina no pašreizējiem 47–48% uz pusi. Vienlaikus ir jāpalielina sods par nodokļu nemaksāšanu – jāliek cietumā uzņēmumu vadītāji un grāmatveži, kuri krāpjas. Pašlaik puse no Latvijas ekonomikas nemaksā nodokļus. Ir jāpanāk situācija, ka nodokļus nemaksā tikai 8–12%, kas ir noziedznieki burtiskā nozīmē: kontrabanda, prostitūcija, narkotikas utt. Kamēr vēl būs 35–40%, kas nodokļus nemaksā, mēs te neko jēdzīgu neuzbūvēsim," sacījis investīciju banķieris.
Rungainis arī atzīmējis, ka strauja patēriņa samazināšana nobremzē ekonomiku. "Tas efekts ir jau noticis, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tuvāko divdesmit gadu laikā Latvijas ekonomikas dzinējspēks būs nevis iekšējais patēriņš, bet eksports. Un lietas ir jāplāno no šī viedokļa. Piemēram, pirms iestāšanās eiro zonā to nevajadzētu darīt, bet principā mēs varētu palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz skandināvu 24–25% līmenim. Tā teikt, ja paši neražojam, nav ko te tērēties.. Savukārt eksportētājus PVN neietekmē," viņš teicis.
