Feiferis: ar "Citadeles" pārdošanu jānogaida trīs gadi

Viņš uzskata, ka "Citadeles" pārdošanai patlaban noteikti nav piemērotākais brīdis.

"Pašreizējā brīdī, pārdodot šo banku, valsts iegūtu neadekvāti zemu samaksu. Ņemot vērā situāciju starptautiskajos tirgos un dažādus citus faktorus, piedāvājums banku sektorā ir lielāks par pieprasījumu. Proti, vairāk ir to, kuri vēlas kādu banku pārdot, nekā tie, kas ir ieinteresēti pirkt. Tādējādi uzskatu, ka ir nepieciešams vēl kādu laiciņu nogaidīt, pastrādāt, celt bankas "Citadele" vērtību, lai to varētu pārdot par adekvātu samaksu, atgūstot tos līdzekļus, ko valsts šajā kompānijā ir ieguldījusi," skaidro baņķieris.

Viņš arī atzīst, ka par šo banku lielākā interese varētu būt Krievijas investoriem. "Nav noslēpums, ka ap "Citadeli" rosās tieši kaimiņvalsts Krievijas izcelsmes kapitāls. Piemēram, bijušais "Parex bankas" vadošs darbinieks Roberts Idelsons [šobrīd - Krievijas bankas "M2M Private Bank" vadītājs]."

Feiferis uzsver, ka vēl ir jāiegulda pietiekami liels darbs, lai par šo banku tiktu solīta tai adekvāta cena, un pašlaik to pārdot vēl nedrīkst.

Kā ziņots, "Citadelei" tiek meklēts stratēģiskais investors, kurš būtu gatavs banku tālāk attīstīt, nevis pircējs ar īstermiņa mērķiem, iepriekš atzina Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Viņš uzsvēra, ka pārdošanas mērķis ir sameklēt "Citadelei" jaunu, labu investoru, kas, iespējams, būtu labāks par valsti.

Pagaidām gan nav zināms, kas notiks ar Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) 25% pluss vienu akciju "Citadelē". Loginovs norādīja, ka ERAB, lai gan ir aktīvi iesaistīti pārdošanas procesā, vēl nav snieguši atbildi, ko darīs ar savām daļām "Citadeles" pārdošanas rezultātā.

Loginovs pieļāva, ka, visticamāk, ERAB savas daļas pārdos kopā ar valsti. Taču viņš arī pieļāva, ka laba un perspektīva investora gadījumā ERAB varētu paturēt savas daļas "Citadelē".

Gan Loginovs, gan arī "Citadeles" valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons uzsvēra, ka investori bankai netiek meklēti kādā noteiktā reģionā, bet tiek strādāts pie tā, lai interesi radītu pēc iespējas vairāk investoriem dažādos pasaules reģionos.

Lai arī pēdējā laikā Latvijas banku sektorā aktivizējies tieši krievu kapitāls, Loginovs atturējās prognozēt, vai arī "Citadeli" varētu iegādāties kāds investors no Krievijas. Viņš uzsvēra, ka tam arī nav lielas nozīmes, jo galvenais investoru izvēles kritērijs būs to sniegtais piedāvājums.

"Protams, gribam, lai banka nonāk labās rokās, tomēr nebūtu prātīgi diferencēt investorus pēc to valstiskās piederības. Ja tas [bankas pārdošana krievu investoram] nozīmē lielāku peļņu valstij, kāpēc nē?" teica Loginovs.

Viņa viedoklim pievienojās arī Jākobsons, kurš atgādināja, ka jau tagad Latvijas komercbanku sektoru kontrolē ārvalstu kapitāls. Pagaidām tirgū dominējot tieši skandināvi, tāpēc viņš uzskata, ka kapitāla dažādošana tirgum būtu pat veselīga.

Jau ziņots, ka pirmajā pusgadā "Citadele" strādājusi ar 0,2 miljonu latu peļņu.

Kopējie bankas aktīvi jūnija beigās bija 1,25 miljardi latu, kredītportfelis - 641 miljons latu, kapitāls un rezerves - 84 miljoni latu, bet noguldījumi - 1,01 miljards latu.

"Citadele" Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci kredītiestādes darbībai saņēma 2010.gada 29.jūnijā, dienu vēlāk jaunā banka tika reģistrēta Komercreģistrā un darbu sāka 1.augustā.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem šā gada otrajā ceturksnī "Citadele" pēc aktīvu lieluma bija sestā lielākā komercbanka ar tirgus daļu 6,5%. Tās aktīvi bijuši 1,338 miljardi latu, kas ir par 179,65 miljoniem latu jeb 11,8% mazāki nekā 2010.gada nogalē. Noguldījumos "Citadeles" tirgus daļa ir 9,7%, bet kredītu tirgū - 5,2%.