Valsts gatava arī pārdot "airBaltic" daļas

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem uzsvēra, ka primārais scenārijs vēl joprojām ir lidsabiedrības pamatkapitāla proporcionāla palielināšana, tomēr, ja vienošanās ar pārējiem akcionāriem netiks panākta, tad kā alternatīvai variants tiks meklēta valsts daļu pārdošana.

Jau ziņots, ka šodien valdība lēma par turpmāko rīcību ar "airBaltic".

Notikušas sarunas starp aviosabiedrības akcionāriem, un patlaban turpinās darbs pie vienošanās materiālu sagatavošanas atbilstoši valdības iepriekš lemtajam par akcionāru līguma nosacījumu maiņu atbilstoši Komerclikumam un pārējiem nosacījumiem, kas izvirzīti "Baltijas Aviācijas sistēmām" (BAS) kā kompānijas otram akcionāram, tostarp pašreizējās vadības nomaiņu.

Uz jautājumiem par to, ko paredz akcionāru vienošanās un kur valdība ņems naudu "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai, Augulis neatbildēja.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss biznesa portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja, ka vienošanās paredz "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika atkāpšanos no amata, izmaiņu veikšanu akcionāru līgumā, Rīgas kā kompānijas bāzes lidostas saglabāšanu, uzņēmuma valdes paplašināšanu, ārzonu firmu patieso labumu guvēju atklāšanu, BAS meitasuzņēmumu konsolidāciju atpakaļ "airBaltic" un citu valdības izvirzīto prasību izpildi.

Tomēr viņš norādīja, ka visas vienošanās detaļas skaidri būs redzamas pēc tam, kad savu darbu būs paveikuši juristi.

Par panākto vienošanos vēl būs jālemj valdībai, un to formāli varētu noslēgt pēc tam, kad valdība dos oficiālu apstiprinājumu. Valdībai līdz ar to būs jālemj par naudas līdzekļu ieguldīšanu "airBaltic", kas tiks darīts simetriskā apjomā tam, kādu summu ieguldīs privātais akcionārs BAS.

Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) Latvijas Televīzijas premjeru debatēs atzina, ka panākta vienošanās "airBaltic" jautājumā un šī vienošanās ar BAS paredz, ka Fliks atstās "airBaltic" prezidenta amatu un ka BAS piekritīs akcionāru līgumu grozījumiem.

Kā ziņots, ir vairāki valdības apstiprināti un izvirzīti nosacījumi privātajam akcionāram, lai valsts iesaistītos lidsabiedrības problēmu risināšanā.

Piemēram, valdība vēlas saņemt revidenta apstiprinātu "airBaltic" 2010.gada pārskatu, kas sniegtu objektīvu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo situāciju, tostarp sniegtu vērtējumu par izskanējušajām bažām attiecībā uz valdes nedeklarētajām apjomīgajām "airBaltic" saistībām, kas varētu būtiski ietekmēt "airBaltic" finansiālo situāciju, kā arī revidenta apstiprinātu pārskatu par 2011.gada pirmā pusgada rezultātiem.

Valdība izvirzījusi arī nosacījumu, ka ir jāizveido darboties spējīga uzņēmuma padome, kas uzrauga valdi un sniedz beznosacījuma atzinumu saskaņā ar likumu par valdes iesniegtajiem pamatkapitāla palielināšanas priekšlikumiem.

Tāpat valdība vēlējās panākt vienošanos par grozījumiem akcionāru sadarbības līgumā un uzņēmuma statūtos, kas nodrošinātu valsts kontroli pār "airBaltic" darbību, tostarp valdes ikdienas darbu.

Kā iepriekš informēja Valsts kancelejā, neesot izbeigts arī 2011.gada 1.septembrī noslēgtais līgums ar "Transatlantic Holdings Company S.A.", kas paredz prettiesisku fiktīvu "airBaltic" akciju pārdošanu.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Patlaban starp "airBaltic" akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar "airBaltic" finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.