Samazinājies iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju
Šogad iedzīvotāju parādu par siltumenerģiju īpatsvars, salīdzinot ar 2010.gadu, lielo pilsētu pašvaldībās ir samazinājies aptuveni par 4,5% un par 2,4% pārējās pašvaldībās, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Tas esot skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji ir apmaksājuši lielāku parādu summu, neskatoties uz to, ka tarifi ir palielinājušies un līdz ar to arī izrakstīto rēķinu summa ir palielinājusies.
Urpena norādīja, ka iedzīvotājiem izsniegtie rēķini par siltumenerģiju, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājušies pašvaldībās par 7%, kas izskaidrojams ar siltumenerģijas tarifu palielināšanos - 2010. gadā tas bija 32,49 lati par megavatstundu, savukārt šogad - 34,73 lati par megavatstundu, tātad tarifs attiecībā pret 2010. gadu ir palielinājies par 6%.
Līdzīga situācija vērojama arī lielajās pilsētās, kur iedzīvotājiem izsniegtie rēķini par siltumenerģiju, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājušies par 14%, jo palielinājies tarifs par siltumenerģiju - 2010. gadā tas bija 39,69 latu par megavatstundu, savukārt šogad - 42,85 lati par megavatstundu, līdz ar to tarifs attiecībā pret 2010. gadu ir palielinājies par 7%.
Savukārt vidējais parāda apmērs, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies pašvaldībās par 15% un par 3% lielajās pilsētu pašvaldībās.
"Analizējot pašvaldību dialogu ar iedzīvotājiem, pozitīvi jāatzīmē dažu pašvaldību, piemēram, Ogres novada Madlienas pagasta, prakse veicināt lietotājus jau vasaras periodā iemaksāt avansu, tādējādi samazinot savus rēķinus apkures sezonā," sacīja EM pārstāve.
Izvērtējot pašvaldību pieeju parāda jautājuma risināšanai, EM secinājusi, ka arī šajā ziņā pašvaldību rīcība atšķiras. Dažas pašvaldības norādījušas, ka sākotnēji tās vēršas parādu piedziņas firmā, lai piedzītu parādu no parādniekiem, pamatojot to ar tiesas ilgo procesu, savukārt ar piedziņas kompānijas palīdzību parādus iespējams atgūt ātrāk. Piemēram, Valmieras pagastā 41 prasība ir celta tiesā, bet 74 iesniegtas parādu piedziņas firmai. Līdzīgus argumentus minēja arī Ugāles pagasta namu apsaimniekotājs "Ugāles nami" , kas norādīja, ka piedziņas kompānijai ir nodoti 120 parādu nemaksātāji, bet tiesā celtas tikai četras prasības.
Kopumā tiesā celto prasību skaits par parādu piedziņu no iedzīvotājiem, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies pašvaldībās par 31,5% un par 12% lielajās pilsētu pašvaldībās.
Detalizētāku pašvaldību iesniegtās informācijas apkopojumu tuvākajā laikā EM nosūtīs Ministru kabinetam zināšanai un publicēs savā mājaslapā, savukārt šī gada septembra beigās izskatīšanai valdības sēdē tiks iesniegts informatīvais ziņojums par situācijas siltumapgādē risinājumiem.
Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šā gada septembra sākumā ziņoja, ka vairāk nekā 40% iedzīvotāju nevar laikus samaksāt par siltumu, jo apkures tarifi nav samērojami ar viņu ienākumiem.
Pēc LPS aplēsēm, parādi par komunālajiem maksājumiem ir 1,25 mēnešu maksājumu apmērā. Turklāt pusei parādnieku ir arī hipotekārie kredīti.
Pašvaldības ir konstatējušas, ka strauji aug trūcīgo personu skaits. Šā gada jūlijā trūcīgas personas statuss bija piešķirts 167 000 cilvēku, bet pērn šajā laikā - 151 000 cilvēku. Gada laikā trūcīgo skaits valstī ir palielinājies par 28%. Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju skaits ir palielinājies par 47%, dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits gada laikā palielinājies par 25%.
Pašvaldību vadītāji uzskata, ka arī siltuma parādi, tāpat kā nekustamā īpašuma nodokļa parāds, būtu piedzenams bezstrīdus kārtībā, bet tam nepieciešamas izmaiņas likumos.
LETA
