Nacionālo lidsabiedrību saglabāšana Baltijas valstīs ir izšķiroša
"Finnair", "SAS" un "Flybe Nordic" attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs, līdz ar to nacionālo lidsabiedrību saglabāšana šeit ir izšķiroša, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" saka bijušais "airBaltic" komercdirektors un tagadējais "Estonian Air" prezidents Tero Taskila.
Viņš noliedz, ka no "airBaltic" šovasar būtu aizgājis kādu kompānijas finansiālu problēmu dēļ un pauž cerību, ka "airBaltic" akcionāriem izdosies vienoties lidsabiedrības tālākai darbībai.
Jautāts, kādas ir Latvijas izredzes bez "airBaltic", viņš norāda uz Lietuvas piemēru, kas pēc "flyLAL" likvidēšanas tā arī nav spējusi piedāvāt saviem pasažieriem pilnvērtīgu lidojumu tīklu. Tiesa, uz visiem "airBaltic" finanšu jautājumiem un citiem kutelīgiem vaicājumiem divus gadus "airBaltic" nostrādājušais soms atbild ar pieklājīgu smaidu un frāzi - "es nevaru to komentēt".
Komentējot, kas pašlaik notiek ar "airBaltic", Taskila akcentē: "Manuprāt, tas ir ļoti skumjš stāsts par to, kam "airBaltic" pašlaik iet cauri. Taču šai kompānijai ir labi izstrādāta stratēģija un komandā strādā ļoti labi izglītoti cilvēki, kas tiek augstu novērtēti visā aviācijas nozarē. Es esmu par to, lai situācija "airBaltic" stabilizējas un akcionāri atrod problēmu risinājumu veiksmīgai lidsabiedrības darbībai arī nākotnē."
Uzņēmējs atzīst, ka notikumi ap "airBaltic" ietekmē "Estonian Air" darbību, taču šī ietekme nav tik būtiska. "Estonian Air" attīsta paši savu stratēģiju, kas ir balstīta uz pašu darbības panākumiem, nevis uz to, ka reģionā varētu samazināties konkurence. No Tallinas lidostas pašlaik lido aptuveni 25 aviokompānijas, no kurām lielākais "Estonian Air" konkurents pašlaik ir "Lufthansa", nevis "airBaltic".
"Ja "airBaltic" šo tirgu pamestu, mēs varbūt mēnesī iegūtu papildu 2000-3000 pasažieru, tas nav īpaši nozīmīgi. Šogad mēs ceram pārvadāt ap 600 000 pasažieru, bet līdz 2015.gadam izaugt līdz 1,5-2 miljoniem pasažieru," stāsta Taskila.
Lūgts prognozēt, vai "airBaltic" vieta paliks vai nepaliks tukša, ja tās vairs nebūs, Taskila aicina vērtēt notikumus Lietuvā. "Vislabākais piemērs ir Lietuva pēc nacionālās aviokompānijas likvidēšanas, kas ir likusi Lietuvas pasažieriem ciest no nepietiekama lidojumu savienojumu skaita. Nemitīgi uzrodas kāda aviokompānija, kas vienu vai citu maršrutu izmēģina dažu mēnešu garumā, tad atkal šie maršruti tiek slēgti, nāk atkal kāda cita lidsabiedrība. Nav nekādas stratēģijas. Jāpiebilst, ka Lietuva ir lielāks tirgus nekā Latvija, tur ir vairāk iedzīvotāju un potenciālo pasažieru nekā Latvijā. Ja Lietuva ar šādu situāciju netiek galā, vai Latvija tiks? Manuprāt, nē."
Viņš prognozē, ka nākotnē aviācijas jomā Baltijas reģionā sagaidāmas lielas pārmaiņas, jo "Finnair" jau ir paziņojis, ka nākotnē plāno Baltijas valstīs daudz agresīvāku darbību. Tāpat "SAS" attīsta jaunu stratēģiju Baltijas valstīm, ir arī jauna aviokompānija "Flybe Nordic", kas grasās Baltijas virzienā nodarbināt pat līdz 40 lidmašīnām. Aug arī zemo cenu aviokompāniju - "Wizz Air" un "Ryanair" - piedāvājumi. Līdz ar to šis būs reģions ar ļoti lielu konkurenci.
"Latvijas aviācijas veiksmes stāsta iemesls ir blīvs tiešo lidojumu tīkls, tāds jāizveido arī "Estonian Air". Turklāt Baltijas valstīm ir ļoti nepieciešama savas nacionālās aviosabiedrības. Te nevar paļauties uz ārvalstu lidsabiedrībām, jo tām ir pašām savas intereses un savas bāzes lidostas," skaidro bijušais "airBaltic" komercdirektors.
