Pētījums: autovadītāji gada laikā sastrēgumos pavada pat nedēļu
Gada laikā auto vadītāji sastrēgumos dīkstāvē aizvada no divām līdz septiņām diennaktīm, liecina "SEB līzinga" pētījums.
Satiksmes sastrēgumos pusstundu un vairāk ik dienu pavada katrs ceturtais jeb 24% Latvija iedzīvotāju, katrs trešais jeb 33% Lietuvas iedzīvotāju un tikai katrs desmitais jeb 12% Igaunijas iedzīvotāju. Vidēji gada laikā šie autovadītāji sastrēgumos dīkstāvē aizvada piecas diennaktis, kuru laikā tiek zaudēts laiks, nelietderīgi nodedzināta degviela un piesārņota apkārtējā vide.
Līdz 15 minūtēm sastrēgumos pavada aptuveni puse iedzīvotāju visās trijās Baltijas valstīs, taču Lietuvā un Latvijā ir krietni vairāk to autovadītāju, kas ik dienu sastrēgumos pavada vairāk nekā pusstundu. No sastrēgumiem visvairāk pasargāti ir igauņi.
Līdzīgi arī Latvijā - ik dienu vismaz 15 minūtes sastrēgumos pavada puse no autovadītājiem (50%), savukārt pusstundu un vairāk - katrs ceturtais Latvijas šoferis (24%). Visvairāk laika sastrēgumos pavada rīdzinieki (78%), zemgalieši (71%) un kurzemnieki (68%), savukārt vismazāk - vidzemnieki (64%) un latgalieši (61%).
Pēc "SEB bankas" pētījuma datiem, vīrieši sastrēgumos pavada ievērojami vairāk laika nekā sievietes, kas skaidrojams ar to, ka arī ikdienā vīrieši pie stūres redzami daudz biežāk. Sastrēgumos visvairāk laika pavada gados jaunāki auto vadītāji vecumā līdz 39 gadiem (ap 70% no autovadītājiem šajā vecuma grupā), bet vismazāk - vecumā virs 60 gadiem (54%), kas saistīts ar šo vecuma grupu autobraucēju skaitu.
Tiek uzskatīts, ka sēdēšana sastrēgumos ir ne vien laika, bet arī viens no lielākajiem degvielas zagļiem, kas ievērojami palielina auto ikmēneša degvielas patēriņu.
Pēc "SEB bankas" pasūtījuma reprezentatīvo Baltijas valstu iedzīvotāju aptauju par automašīnu un ogļskābo gāzu izmešu ietekmi uz vidi veica tirgus pētījumu aģentūra "Mindshare" no šā gada 31.augusta līdz 7.septembrim. Kopumā tika aptaujāti 3316 respondenti.