Lietuvas Televīzija: "Snoras" krīze varētu novest bankrotā daļu mazo uzņēmumu

Premjers Andrjus Kubiļus gan izteicies, ka kopumā "Snoras" problēmām nebūšot īpaši lielas ietekmes uz Lietuvas uzņēmējdarbību.

Tomēr aptuveni 900 uzņēmumiem valdības pārņemtajā bankā ir konti, noguldījumi vai citas kreditoru saistības, un rūpnieki iesaka pašreizējā situācijā rīkoties kā nepārvaramas varas - "force majeur" - gadījumā. Tas ļautu viņiem vismaz savstarpējos norēķinos nepiemērot citam pret citu nekādas soda sankcijas.

Uzņēmumu kontu iesaldēšana sevišķi jūtami varētu skart celtniecības uzņēmumu darbību. Būvnieki, kas vēl nav atguvušies no nekustamo īpašumu krīzes, šai bankā gan aizņēmās līdzekļus, gan pirka atklāto iepirkumu garantijas un noguldījumu sertifikātus, tādējādi investējot pasūtītāju pārskaitīto naudu.

Šobrīd celtniecības firmas raizējas, ka aizsāktos projektus līdzekļu trūkuma dēļ var nākties apturēt.

"Ja nav apgrozāmo līdzekļu - un jūs labi zināt, ka celtniecības nozare trešo gadu pēc kārtas strādā ar zaudējumiem, tātad brīvu līdzekļu vispār nav," uzsvēris Lietuvas Būvnieku asociācijas prezidents Adakrs Šeštakausks.

"Ja šī līdzekļu iesaldēšana turpināsies vēl pāris nedēļas, var paredzēt nenovēršamu bankrotu, īpaši mazākajiem uzņēmumiem," viņam piebalsojis Lietuvas Rūpnieku konfederācijas Ekonomikas un finanšu departamenta direktors Sigits Besagirsks.

Rūpnieki atzīst, ka daļa uzņēmumu turējušas kontus bankā "Snoras" lielāku procentu dēļ, bet daļa bijuši spiesti tur turēt visus savus līdzekļus, jo nav varējušas saņemt aizdevumus no citām bankām. Pēc Besagirska teiktā, tieši tā arī ir nopietnākā problēma. "Ņemot no bankas kredītu, banka pieprasa, lai tajā turētu visus citus produktus un lielāko daļu savu līdzekļu," viņš skaidrojis.

"Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, citas komercbankas noteikti ir noskaņotas ļoti elastīgi risināt šādas bijušo vai vēl esošo "Snoras" klientu problēmas," izteikusies finanšu ministre Ingrīda Šimonīte.

Tikmēr daži rūpnieki aicinājuši vismaz savstarpējos norēķinos piemērot līgumos paredzēto nepārvaramas varas gadījumu, kas ļautu paglābties no finansiālām sankcijām, pastāstījis Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Ģedimins Rainis.

Tikmēr daži neapdrošināto noguldījumu īpašnieki nevar samierināties, ka kreditoru sarakstā būs pēdējie. "Visiem noguldītājiem jāatmaksā vienāda proporcija tā īpašuma, cik nu tur būs. Bet to, cik daudz nepietiks, apdrošinātajiem noguldītājiem būtu jāatmaksā no valdības apdrošināšanas fonda," sacījis uzņēmuma "Klaipedos vandenys" vadītājs Leons Makūns.

"Ja citi kreditori iesaka valstij vienkārši pārņemt saistības, kas saistītas ar viņu kreditoru prasībām, (..) tas nozīmē, ka valstij tādā vai citādā veidā nāktos uzvelt visu nodokļu maksātāju pleciem vairākus miljardus litu - vai nu ar lielākiem nodokļiem vai lielāku parādu nastu. Nezinu, vai citiem nodokļu maksātājiem tas būtu pieņemams lēmums," - tā šo prasību komentējusi Šimonīte.

Norēķināšanās ar noguldītājiem būs atkarīga no "Snoras" reālā īpašuma, tādēļ piedalīties tā novērtēšanas procesā izteikusi vēlēšanos arī vienas bankas klientu daļas izveidotā "Snoras" noguldītāju un kreditoru asociācija.

Premjerministrs Kubiļus otrdien pauda viedokli, ka nacionalizētās bankas problēmām nebūs lielas ietekmes uz Lietuvas uzņēmējdarbību. Pēc viņa teiktā, tikai 260 uzņēmumu noguldījumi bankā "Snoras" pārsniedz apdrošināmo summu - 100 000 eiro (70 280 latus).

"Protams, katram uzņēmumam ir nozīme, un mēs meklējam ceļus, kā palīdzēt uzņēmējiem atrisināt problēmas, bet sekas kopējā ekonomikā, kā liecina šie skaitļi, nebūs sevišķi smagas," viņš sacīja Lietuvas Radio.

Premjers norādīja, ka pirmdien ar uzņēmēju pārstāvjiem apspriedis iespējamos mehānismus "Snoras" glābšanai.

Tomēr Kubiļus uzsvēra, ka visupirms jāsagaida trešdiena, kad paredzami "Snoras" pagaidu administratora atzinumi par situāciju bankā un kļūs skaidrs, kādas summas nepieciešamas tās "atdzīvināšanai". Viņš arī pauda bažas, ka ar medijos pieminētajiem 800 miljoniem litu (163 miljoniem latu) tam varētu nepietikt.