Atklāta shēma, kā no „Krājbankas” aizplūda 100 miljoni
Kļuvušas zināmas detaļas, kā no "Latvijas Krājbankas" uz ārzemju bankām tika pārskaitīti 100 miljoni latu.
Šorīt intervijā telekompānijas "LNT" raidījumam "900 sekundes" bankas pagaidu pārvaldnieks, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis pastāstīja, ka minētā nauda izmantota diviem mērķiem - "Krājbankas" pamatkapitāla palielināšanai, kā arī bankas līdzīpašnieka, Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova privātajiem projektiem, piemēram, iecerētajai autokoncerna "SAAB" pārņemšanai.
Minētā nauda joprojām uzskatāma par "Krājbankai" piederošu, taču tā ir apgrūtināta ar ķīlas līgumiem.
Brazovska teiktais liecina, ka ķīlas līgumi 100 miljonu latu vērtībā atrodas vairākās ārzemju bankās. Tām jau pieprasīta papildu informācija par šiem darījumiem, jo ķīlas dokumenti neatrodas "Krājbankā". Pagaidām saņemtas ziņas no vienas bankas - decembra vidū iestājas ķīlas termiņš, bet darījuma dokumenti parakstīti šā gada 11. augustā.
Pilna dokumentu pakete neatrodas bankā, FKTK pilnvarnieku grupas uzdevums ir gūt pieeju šiem dokumentiem, kas ir vienā eksemplārā un atrodas ārzemēs.
Brazovskis sarunās ar nu jau bijušo bankas vadītāju Ivaru Priedīti guvis apstiprinājumu, ka šie darījumi sākotnēji iecerēti kā pagaidu risinājums uz dažām dienām, lai nodrošinātu finansējumu Antonova projektiem. Par tiem nebija informēta ne tikai FKTK, bet arī pārējie "Krājbankas" valdes locekļi.
"Runa ir par noziegumu, laikam pat par virkni noziegumu," Antonova un Priedīša darbības raksturoja Brazovskis. Turklāt, pēc viņa teiktā, Priedīša gadījumā nenotika "labprātīga atzīšanās", tā liekot noprast, ka naudas iztrūkumu atklājusi FKTK.
Viņš atzina, ka minētie darījumi ir tikai teorētiski atsaucami, bet praktiski tas būtu ilgs, garš un nebūt ne lēts process.
Brazovskis arī uzsvēra, ka arī gadījumā, ja "Krājbankas" darbību pilnā apmērā apturētu jau 17. novembrī, nebūtu atrisinājis situāciju, jo bankas problēmas radušās iepriekšējās darbības rezultātā. Jau kopš 17. novembra FKTK pilnībā kontrolēja "Krājbankas" darbību.
Banku pārvaldošās pilnvarnieku grupas vadītājs atzina, ka, visticamāk, "Krājbanku" gaida likvidācija. Banka patlaban nevar pilnā apjomā izpildīt savas saistības pret noguldītājiem un kreditoriem.
Kā stāstīja "Krājbankas" pagaidu vadītājs, tiks iedarbināta noguldījumu garantijas shēma, kas paredz, ka "Krājbankas" noguldītājiem tiks izmaksāti 149 miljoni latu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, bet no Valsts kases ņemts 200 miljonu latu aizņēmums pārējo saistību izpildei. Pēc tam valsts kā pirmās kārtas kreditors varēs atgūt līdzekļus, kas tiks iegūti "Krājbankas" likvidācijas gaitā.
Lūgts komentēt, kad sāks izmaksāt valsts garantētos noguldījumus līdz 100 000 eiro (70 000 latu), Brazovskis norādīja, ka tas noteikti notiks līdz Ziemassvētkiem.
Viņš arī pastāstīja, ka cilvēkiem, kuriem ir kredīti "Krājbankā", savas saistības jāturpina pildīt. Patlaban radušās problēmas ar bezskaidras naudas pārskaitījumiem, tās plānots novērst šīs dienas laikā.
