Pļaviņu novadam "Krājbankas" kontā palikuši četri lati

Bērziņa jau ir iepriekš informēja, ka pašvaldībai ir konts "Krājbankā", taču tajā nav finanšu līdzekļu būtiskos apmēros, un tas pašvaldības darbu neapgrūtina. Tagad noskaidrots, ka šajā kontā bijuši četri lati pašvaldības līdzekļu.

Kā ziņots, "Krājbankā" iestrēgušos līdzekļus pašvaldības vēl nevar atgūt, un tām ir jāgaida un jācer uz situācijas labvēlīgu risinājumu valstiskā līmenī, informēja Auces novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Šmite.

Gan Pļaviņu novada, gan Tērvetes novada pašvaldībā iepriekš informēja, ka satraukums starp daudziem novada iedzīvotājiem vairāk licis bažīties pašvaldībai nekā pašu konti.

Jau ziņots, ka Tukuma, Kandavas, Engures, Aizkraukles un Tērvetes novadu pašvaldībām nebija kontu Krājbankā, savukārt Ozolnieku un Pļaviņu novadu kontos iestrēgušie līdzekļi netraucē pašvaldības darbam, uzzināja, aptaujājot pašvaldības.

Zemgalē kontus ''Krājbankā'' izmantojušas Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada, Bauskas novada un Auces novada pašvaldības, taču arī to darbs nav paralizēts. Jelgavas pilsētas un Bauskas novada pašvaldības šos kontus izmantojušas daļai nekustamā īpašuma nodokļu iekasēšanai, taču nepieejamie līdzekļi pagaidām netraucē pašvaldības darbam.

Jelgavas novada pašvaldībai ''Krājbankas'' kontos pagaidām ir iestrēguši Autoceļu fonda līdzekļi 42 000 latu apmērā, tāpat pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA "Kalnciema nami" bija norēķinu konts šajā bankā, tāpēc uzņēmums aicinājis iedzīvotājus norēķiniem izmantot "SEB bankas" kontu.

Auces novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Inese Valtere informēja, ka Auces novada pašvaldībai ir pavisam trīs konti AS "Latvijas Krājbanka", kuros ir ap 4000 latu un ap 24 000 eiro (ap 16 800 latu).

"Precīzu summu nezinām, jo kontu izraksti nav pieejami. Eiro summa ir pārrobežu projekta finansējums," skaidroja Valtere. Pašvaldība gaida uz iespēju izņemt savus finanšu līdzekļus, kas būtu ievērojams atbalsts.

LETA